brakšināt
brakšinât [brãškini], kracen machen, Lärm hervorbringen: tur vajaga ze̦lta piešu, kas grīdiņu brakšķināja BW. 24098, 1. Refl - tiês, poltern, krachen: nāc ārā, nāc ārā, kuo krūmuos brašķinies? BW. 13473.
Avots: ME I, 323
Avots: ME I, 323
'brakšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: