Paplašinātā meklēšana

bram̃mêt, Refl. -tiês: dē̦li grib priecāties - b. un brasēties Janš. Atpūta № 371, S. 8. Zur Elymologie s. auch Sehwers Zeitschr. F. slav. Phil. VI, 332.

Avots: EH I, 237

bram̃mêt, brambêt [L.], - ēju, tr., [hastig, ausfahrend in Worten sein L.], heftig schelten, malträtieren: vīrs brammē sievu kâ čigāns zirgu. ik pie kruoga piejādams, brammē savu kumeliņu BW. 21892. jūras putni, gaigalīši, brammē manu kumeliņu BW. 30962, 1. [runādams ar tavu kungu runā ar guodu, pruoti kaunu, nebrammē, nebrēc! Manz. Post. II, 375. Judi brammē̦dami brē̦c III, 96.] Refl. - tiês, sich vornehm gebärden: jādami kāzinieki taurēja un visādi brammējās BW. III, 1, 87. žūpa brammējas krogū Sassm. [Entlehnt; vgl˙dän. bramme "prahlen".]

Avots: ME I, 323

‡ ìebram̃mêt "durchschelten, durchprügeln" Frauenb.: tu zirgu iebrammēsi, pec nevarēsi vairs valdīt.

Avots: EH I, 504

izbrammêt, tr., durchschelten: viņi jūs gribēja labi izbrammēt.

Avots: ME I, 718

nùobrammêt, durchelten, durchschimpfen Spr.

Avots: ME II, 764

pabram̃mêt,

[1) ein wenig poltern od. scheiten
Talsen;

2) verprassen:
p. savu naudu Nigr.;

3) "eine Weile lustig (im Kruge) aufleben"
Bauske]. Refl. -tiês, ein wenig bramarbasieren, poltern: vēl pabrammējušies panāksnieki aizbrauca BW. III, 1, 45.

Avots: ME III, 9

pãrbram̃mêt, tr., chschelten: [laid viņš mūsu vājas ticības dēļ mums pārbrammē Manz. Post. I, 190].

Avots: ME III, 151

sabram̃mêt, sabramêt U., Dr., tr., erschüttern Biel. n. U.; durchschelten: sabrammēju kumeliņu BW. 32190, 1. Sebris vecenīti tâ sabramēja, ka šī vairs nezināja, kuo teikt, kuo neteikt A. v. J. 1898, S. 365.

Avots: ME III, 596

brasêt, ‡ Refl. -tiês, = brasêt: dē̦li grib priecāties - brammēties un b. Janš. Atpata № 371, S. 8.

Avots: EH I, 238

‡ juonuôt "rüde behandeln (brammēt)" Diet.: j. zirgu.

Avots: EH I, 571

‡ sapom̃mêt Laidsen "sabrammēt".

Avots: EH XVI, 438