aizbraucināties
‡ àizbraũcinâtiês, beim Spazierenfahren, Rodeln (versehentlich) hingeraten: bē̦rns aizbraucinājies par tālu Stenden.
Avots: EH I, 11
Avots: EH I, 11
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'braucināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'braucināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
braucināt
braucināt
braũcinât,
1) = vizināt Angern, Karls., (hier mit aû 2) Ruj.;
2) br. zirgu C., mit einem Pferde fahren (lassen), um ihm die nötige Bewegung zu verschaffen;
3) abstreifen:
lapas Ruj.]
Avots: ME I, 325
1) = vizināt Angern, Karls., (hier mit aû 2) Ruj.;
2) br. zirgu C., mit einem Pferde fahren (lassen), um ihm die nötige Bewegung zu verschaffen;
3) abstreifen:
lapas Ruj.]
Avots: ME I, 325
izbraucināt
nobraucināt
nobraucināt
pabraucināt
pabraucināt
pabraũcinât, tr., ein wenig fahren, spazieren führen: viņš pabraucina mežkungu kâ mazu bē̦rnu Lapsk.
Avots: ME III, 9
Avots: ME III, 9
Šķirkļa skaidrojumā (2)
braucīt
braũcît (braukýti "streicheln"), - ku, - cīju, freqn. von bràukt, auch braũcinât,
1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;
2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;
3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;
4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. 2 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.
Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.
Avots: ME I, 325
1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;
2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;
3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;
4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. 2 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.
Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.
Avots: ME I, 325
nobrucināt
nùobrucinât, tr.,
1) abreiben, ab-schaben:
[nuobrucināt ādu ruokām piesituoties pie kāda priekšmeta Kreuzb.] slipsis bija stipri nuobraucināts Lapsk. [viņam svārki gluži nuobrucināti (= nuovalkāti) Dond.];
2) abbrühen
Wessen]: kājas, cūkas.
Avots: ME II, 765
1) abreiben, ab-schaben:
[nuobrucināt ādu ruokām piesituoties pie kāda priekšmeta Kreuzb.] slipsis bija stipri nuobraucināts Lapsk. [viņam svārki gluži nuobrucināti (= nuovalkāti) Dond.];
2) abbrühen
Wessen]: kājas, cūkas.
Avots: ME II, 765