braukulis
braukulis,
1) jem., der fährt:
brauc, brālīti, braukulīti BW. 9414;
[2) braũkulis Ruj., = braukts.]
Avots: ME I, 326
1) jem., der fährt:
brauc, brālīti, braukulīti BW. 9414;
[2) braũkulis Ruj., = braukts.]
Avots: ME I, 326
'braukulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: