breģēt
breģêt, - ēju, refl. - tiês, in einer Flüssigkeit mit Händen herumrühren: bē̦rns breģē ar pirkstiem pa muti. nebreģējaties pa bļuodu ar nagiem Druw.
Avots: ME I, 329
Avots: ME I, 329
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'breģēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'breģēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nobreģēties
‡ nùobreģêtiês "?": kâ nu šis ... žīds nuobregējies ar manu maizi (= mīklu)! Azand. 193.
Avots: EH II, 34
Avots: EH II, 34