Paplašinātā meklēšana

brika,

1): ein Lastwagen; ein Fuder
Grünwald; ein Lastwagen zum Transportieren von Spreu Pankelhof, Würzau; "smagi rati" Siuxt; ‡

2) ein flinker Bursche
Segew.

Avots: EH I, 241

brika, ein energisczes, groses Mädchen. [Vielleicht eigentlich ein "Lastwagen" (in dieser Bed. Etn. II, 50 und I, 138 belegt) und in dem Fall nebst od. durch li. brika "Lastwagen" aus poln. bryka.]

Avots: ME I, 331, 332

brika, = briku, Interj., in Verbindung mit braka: kurpes gāja brika braka.

Avots: ME I, 332

‡ brikata, in der Verbind. brikata, brakata, Interjektion (= bricada!): jātnieki b., b. drāzās ... gaŗām Janš. Dzimtene III ² , 410.

Avots: EH I, 241

šlubrikans "fuseliger Branntwein; schwacher, fader Tee oder Kaffee" Linden in Kurl. n. Mag. XIII, 3, 67.

Avots: ME IV, 60

šļubrikans: nach Sehwers Unters. 135 aus d. Schlubberchen "ein Schlückchen von Kaffee, Schnaps od. anderen Getränken."

Avots: EH II, 646

šļubrikans, ein schlechtes, fades Getränk Lind. n. U. Vgl. šlubrikans.

Avots: ME IV, 73

‡ brakata, s. ‡ brikata.

Avots: EH I, 236

cukurnieks,

1) der Zuckerapfel
Etn. III, 117;

2) der Zuckerfabrikant
MWM. VIII, 367.

Avots: ME I, 397

‡ izgatavinât,

1) = izgatavuôt M. 74 und 82: fabrikas, kas... drēbes izgatavina Pēt. Av. III, 375;

2) ganz reif werden lassen
Bērzgale, Ermes, Lemb.: i. uogas.

Avots: EH I, 447

izskàust, tr.,

1) durch neidischen Blick, durch neidische Gedanken und Taten vernichten, ausrotten:
kaimiņam bites;

2) herausbeissen, vertreiben:
viņi mani grib izskaust nuo vietas;

3) ausmerzen, vertilgen, ausrotten:
circeņus, prūšus, nezādes, ļaunas ierašas, svešvārdus. fabrikas tiešām izskauda amatniekus A. XX, 530. lielākuo tiesu vēžu izskauda, upē linus mē̦rkdami Aps.;

[4) (andere Pflanzen) nicht neben sich leiden (von Pflanzen gesagt) U.]

Avots: ME I, 798

kvê̦paîns, qualmig, russig: kvē̦painas fabrikas Duomas I, 1198. saule pa kvē̦painiem mākuoņiem lied Latv.

Avots: ME II, 354

mãjrũpniẽcĩba, die Hausindustrie: mājrūpniecība, kâ pretstats fabrikas rūpniecībai, tāds sīkas rūpniecības veids, kuŗā pats strādnieks ar saviem palīgiem uzskatāmi arī par sava uzņē̦muma saimniekiem Konv ^2.

Avots: ME II, 578

nažnieks ,* der Messerfabrikant, Messerverkäufer.

Avots: ME II, 697

plucekņi, plucekļi Lennew., die Charpie: plucekņus . . . abi ar Pēteri plucinājām A. XX, 266; ausgezupfte Fäden überhaupt: fabrikas pruot nuo plucekņiem izaust skaistas drānas Jürg. - Zu plucinât I.

Avots: ME III, 352

II švaka oder švaku, in der Verbindung švika švaka resp. šviku švaku: le̦dus saka: brika braka (Var.: briku braku); zuobeniņi švika švaka (Var.: šviku švaku) BW. 31971 var.

Avots: ME IV, 113

svečnieks, ein Lichtfabrikant Dr.

Avots: ME III, 1146

tũkstuotis (li. túkstantis),

1) tūkstuotis Adiamünde, AP. (mit uõ), Līn., Ruj., Salis, (mit uô) PS., tùkstuotis ² Lös., Prl., (mit uô ) Kl., tūkstuotis U., tūkstuots, tūkstuote Rainis Vēja n. 1. 27, tūkstuôšs Serbigal, (mit uô ² ) Iw., tùkstuošs ² Krāslava, Nerft, Preili, tûkstušs Aahof n. FBR. IV, 43, tūkstuša, tùkstužs ² Mar. n. RKr. XVII, 141, N.Laitzen n. FBR. VIII, 41, N.-Rosen, acc. s. tùstušu ² Aahof n. FBR. N, 43, substantivisch gebraucht, das Tausend: puisis saņēmis nuo fabrikanta tūkstuotu Dīcm. pas. v. I, 75. uz beidzamuo tūkstuoti nuodzīvuojies, ganz heruntergekommen Grünh. viņš sarakstījis nuo tūkstuota līdz pus˙uotra tūkstuotam lugu A. v. J. 1896, S. 313. dažuos pagastuos ir līdz pus˙uotrai tūkstušai zemes pieprasītāju Latg. 1922, VI, 21. atdzina trīs tūkstuoti veršu LP. VI, 638. paņema visi trīs tūkstuoti ebenda. - gadu tūkstuotis, das Jahrtausend;

2) tūkstuots, tukstuoš U.; Golg., Salis, tūkstuošu, tausend:
ar tūkstuots puķēm A. v. J. 1896, S. 756. uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. līdz simts tūk-stuots ubagu A. v. J. 1896, S. 320. tūkstuoš jūdzes LP. VI, 956. lāči ve̦lnu sapluosījuši tūkstuošu gabaluos 727. Auch adjektivisch: purvs ņudzēja . . . nuo tūkstuošu tūkstuošam čūskām LP. VII, 1263. S. Le. Gr. § 336 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 707.

Avots: ME IV, 279