Paplašinātā meklēšana

I bruģis,

2): akmeņ[u] bruģ[i]s (Var.: plāns, grīda) BW. 7476, 3 var. dze̦lzu b. man sē̦tai 30401 var.; ‡

6) die innere Verkleidung der Bootswand
Salis; ‡

7) "= pagalms" (?): bē̦rni skraida pa bruģi IMM. 1932 I, 20 (aus Dond.).

Avots: EH I, 244, 245

I bruģis, bruģe, [nebst li. brùgis] aus mnd. brugge "Brücke",

1) der nüppeldamm, wie solche Früher durch die Moräste geschlagen wurden;

2) gepflasterte Strasse, Strassenpflaster, chaussierte Strasse:
bruģē̦tus ceļus dēvēja par bruģiem Konv. ² 153;

3) ein Fundament, bestehend aus einzelnen grösseren Feldsteinen, deren Zwischenräume mit hineingewälzten Holzblöcken
(paviļas) gefüllt sind, welche mit eingetriebenen Pfählen befestigt und dann balken beworfen sind Biel. H. 86;

4) Schutt, was beim Bauen an Kalk, Steinen, Holz abfāllt
Mag. IV, 2, 111, U. [vgl. d. brücke"strues"]; der Anputz an Mauer U.;

5) bruģu kungs od.
lielskungs, der Ordnungsrichter in Livland, dessen Hauptaufgabe zur Zeit der sczwedischen Regierung die Aufsicht über die Pflege der Wege war; bruģu tiesa, das Ordnungsregicht in Livland.

Avots: ME I, 338, 339

II bruģis: bruģītis Stom.

Avots: EH I, 245

II bruģis, ein Netz (= kabenis) Oppek. n. U.

Avots: ME I, 339

pabruģis, ein Fundament aus zusammengelegten Steinen: pabruģis - akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrē̦ti Tirs. n. RKr. XVII, 70. pineklis atsitas pret rijas akmeņu pabruģi Saul.

Avots: ME III, 10

‡ degtin, zur Verstärkung von degt: bruģis d. de̦g zem kājām Janš. Bandavā II, 109.

Avots: EH I, 314

‡ pabruķis Ramkau, eine Art Holzfundament: kad nav pamaku, tad būvei stūŗuos paliek kuokus; tuos sauc par pabruķi. pabruķus nuovāc, kad liek īstuos pamatus. Vgl. pabruģis.

Avots: EH II, 122

vispãr, vispãri,

1) Präp. mit dem Dat. od. Acc.-Instr., über:
izsẽjis sudrabu vispār dārzu (über den ganzen Garten) LP. III, 30. apsitās kašķis vispār miesām (über den ganzen Körper) kā . . . bruģis VI, 865. ne sniedz ... vispāri bļuodai! BW. 19369, 2. akmentiņi izkaisīti vispāri grīdai Pas. IV, 37 (aus Selg.). vispār seju nuotvīkdama Janš. Bandavā I, 177;

2) Adv., ganz darüber:
saskatīja ... Miķeleni, .. vispāri ... lakatu pārklājušuos A.Brigader Daugava I, 303;

3) Adv., überhaupt:
tajuos laikuos vispār bij daudz dzimtļaužu MWM. VII, 199.

Avots: ME IV, 624