brukšibrukši, brukšķi, Strauchwerk Ruj. Wain., der Windbruch, Abfall von Strauchwerk, Schutt Kand., Etn. III, 130.Avots: ME I, 339
brukšisbrukšis L., St. Deutsch-lett. Wrtb., Streicheisen, -holz zum Streichen der Sense.Avots: EH I, 245
brukšisbrukšis "wohl Streichholz = bruceklis" Mag. II, 3, 115. [Anderwärts sei brukšis eine Art Messer zum Schärfen der Sense.]Avots: ME I, 339
brukšķinātbrukšķinât, brukšinât, brūkškinât,1) knistern, krachen, dröhnen amchen: tur tev liks pupas malt, var̀a dzirnus brūkšķināt (Var.: rībināt) BW. 2626. ūdri, be̦bri Daugavā le̦du vien brukškināja 3445 (Var.: brikšķināja);2) intr., knistern, krachen, drönen: es klausuos, es klausuos, kas mežā brukšināja 9672. [Vgl. li. brukščióti "хрустѣть".]Avots: ME I, 339
vārkšķinātI vārkšķinât "Lärm machen": es rauguos kas mežā vārkčķināja (Var.: čaukstināja, brukšināja): vai bij vilki, vai bij lāči, vai nerātni tē̦va dē̦li BW. 9672 var. cik celsies panāksnīcas, tik pakaļas vārkšķinās (Var.: virkšējās 34735.Avots: ME IV, 506