bruksla
bruksla JR. VII, 50, brukslājs, mit Strauchwerk bewachsenes Weidenland, Gestrüpp; meža bruksla Cālītis [zu bruks?]; vgl. briksnājs [und li. brukščióti "хрустѣть"].
Avots: ME I, 339
Avots: ME I, 339
'bruksla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: