Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'brukums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'brukums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
iegāze
iẽgāze [MSil.], Einsatz [ìegâze "krasta iebrukums upē" Arrasch, Nitau], Einsenkung, Schlucht: radās iegāzes (zemē), plaisas MWM. X, 201; der obere Rand einer Einsenkung: [šim kalnam stāva iegāze Stuhrhof].
Avots: ME II, 16
Avots: ME II, 16
izbrukt
izbrukt, intr., ausbrökeln: žuogs šur tur izbrucis Vēr. II, 651. manījās uz sasalušuo zemi, uz sniega kārtiņu, lai gan izbruka daždien cauri (brach ein) R. Sk. II, 141. [tilts izbrucis (= izdilis) Wessen.] Subst. izbrukums, das Ausgebrökelte, der Riss: tai vietā izbrukums kalniņam radījies LP. V, 384.
Avots: ME I, 719
Avots: ME I, 719
mužgums
‡ mužgums Frauenb.,
1) "liels, nekārtīgs dzijas nuobrukums nuo vērpjamās spuoles; dzijas vīkšķis";
2) eine grosse Menschenmasse.
Avots: EH I, 837
1) "liels, nekārtīgs dzijas nuobrukums nuo vērpjamās spuoles; dzijas vīkšķis";
2) eine grosse Menschenmasse.
Avots: EH I, 837
nobrukt
nùobrukt,
1) od.
2): ve̦cas, jau sen nuobrukušas un nuodilušas kartis Janš. Ltgava I, 296; ‡
3) verbrüht werden (am Körper)
Kaltenbr. ‡ Subst. nùobrukums,
1) das Abgesttirzte, Abgerutsche, der Absturz:
krasta nuobrukums;
2) eine verbrühte Stelle am Körper:
nuobrukumam labas priedīšu mizeņas Kaltenbr.
Avots: EH II, 34
1) od.
2): ve̦cas, jau sen nuobrukušas un nuodilušas kartis Janš. Ltgava I, 296; ‡
3) verbrüht werden (am Körper)
Kaltenbr. ‡ Subst. nùobrukums,
1) das Abgesttirzte, Abgerutsche, der Absturz:
krasta nuobrukums;
2) eine verbrühte Stelle am Körper:
nuobrukumam labas priedīšu mizeņas Kaltenbr.
Avots: EH II, 34
šļūde
tirdoņa
‡ tirduoņa "ilgstuoša, intensīva tirdīšana" (?): (šaubu apstātam cilvē̦kam) tirduoņu pavairuoja vēl ... nejēdzīgais uzbrukums Austriņš Raksti IV, 561.
Avots: EH II, 683
Avots: EH II, 683
tuvotne
uzbrukt
uzbrukt,
2): samaitāšana tuos ... uzbruks Manz. Post. I, 20. kuģinieki duomāja, ka būs uzbrukuši ("?") uz klintīm Pēt. Av. IV, 43. Subst. uzbrukums: ne tai bija vilka bailes, ne vanaga uzbrukuma BW. 7142 var.
Avots: EH II, 719
2): samaitāšana tuos ... uzbruks Manz. Post. I, 20. kuģinieki duomāja, ka būs uzbrukuši ("?") uz klintīm Pēt. Av. IV, 43. Subst. uzbrukums: ne tai bija vilka bailes, ne vanaga uzbrukuma BW. 7142 var.
Avots: EH II, 719
uzbrukt
uzbrukt,
1) abbrockelnd auf jem. od. etwas fallen, rutschen
(perfektiv) Spr,: viņam uzbruka grants virsū;
2) herfallen über jem., über den Hals kommen
U., überfallen, angreifen (eig. und fig.): karaspē̦ks uzbruka ienaidniekam. savā runā viņš man uzbruka. Subst. uzbrukums, der Überfall, die Attacke: atsist uzbrukumu; uzbrucẽjs, der Angreifer.
Avots: ME IV, 319
1) abbrockelnd auf jem. od. etwas fallen, rutschen
(perfektiv) Spr,: viņam uzbruka grants virsū;
2) herfallen über jem., über den Hals kommen
U., überfallen, angreifen (eig. und fig.): karaspē̦ks uzbruka ienaidniekam. savā runā viņš man uzbruka. Subst. uzbrukums, der Überfall, die Attacke: atsist uzbrukumu; uzbrucẽjs, der Angreifer.
Avots: ME IV, 319