buči
‡ I buči (plur. t.?) Sarraiken n. BielU. "die drei Füsse, die das Fischerboot auf dem Strande stehend stützen". Vgl. bucis I.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'buči' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'buči' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
buči
bučiens
bučinka
‡ bučinka "ein Räuber, Dieb, Mörder" Grünhof; ein schlechter Mensch (Dieb, Schuft) Schibbenhof (mit iñ).
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
bučiņš
‡ bučiņš, der Kuss Janš. Precību viesuils 69; Mežv. ļ. I, 113; Dzimtene III, 367. Vgl. li. bučinỹs dass.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
mazbučiņa
mazbučiņa ,* das Küsschen: tik lielu buču uz reiz saņemt par grē̦ku! sasmalcināsim tuo sīksīciņās mazbučiņās Seibolt.
Avots: ME II, 571
Avots: ME II, 571
Šķirkļa skaidrojumā (7)
buča
buča, der Kuss: viņš deva tai sirsnīgu buču. viens uotram duod mutes, bučiņas, [auch bučus (acc. pl.) U.].
Avots: ME I, 344
Avots: ME I, 344
bucis
II bucis, ein aus Weidenruten geflochtener Setzkorb Gold. n. Etn. III, 162; ein Netz zum Krebsen Plutte 103. [Zu li. bùkis "ein gestricktes Fischernetz"; li. bùčas od. bučius dass. aus dem Lettischen entlehtn?]
Avots: ME I, 344
Avots: ME I, 344
bučot
I bučuot, tr., küssen: bē̦rnu, mātei ruoku. Refl. - tiês,
1) rezipr., sich küssen:
viņi bučuojas;
2) die Intensivität der Handlung bezeichnend: es savai māmiņai būtu ruociņas bučuojies BW. 9860. Nach L. ist
bučuot kurländisch. [Nebst li. bučiúoti wohl entlehnt; vgl. d. butschen Frschb. und schweiz. butsch "Kuss".]
Avots: ME I, 344, 345
1) rezipr., sich küssen:
viņi bučuojas;
2) die Intensivität der Handlung bezeichnend: es savai māmiņai būtu ruociņas bučuojies BW. 9860. Nach L. ist
bučuot kurländisch. [Nebst li. bučiúoti wohl entlehnt; vgl. d. butschen Frschb. und schweiz. butsch "Kuss".]
Avots: ME I, 344, 345
knopši
kubucis
‡ IV kubucis,
1) "ein Erdkloss"
Serbig., Smilten, Wizenhof; "ein kleiner cinis" Wizenhof;
2) "ein Brotende"
Grünw.; "ein Stückchen Brot" Rodenpois;
3) mākuoņu kubuči N.-Peb. "Wolkenklumpen";
4) eine kleine Erhöhung
Renzen.
Avots: EH I, 666
1) "ein Erdkloss"
Serbig., Smilten, Wizenhof; "ein kleiner cinis" Wizenhof;
2) "ein Brotende"
Grünw.; "ein Stückchen Brot" Rodenpois;
3) mākuoņu kubuči N.-Peb. "Wolkenklumpen";
4) eine kleine Erhöhung
Renzen.
Avots: EH I, 666
pabučot
pabučuôt [li. pabučiúoti], tr., einen Kuss aufdrücken: čigāns pabučuoja cienīgam tē̦vam ruoku JK. V, 96. [Refl. -tiês, einander eine Weile küssen.]
Avots: ME III, 10
Avots: ME III, 10
virsus
vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss 2 Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir 2 ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ 2 ) Ruj.,
1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;
2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;
3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;
4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss 2 ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;
5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;
6) vìrsa 2 C., Plur. vìrsi 2 Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;
7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;
8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;
9) vìrss 2 Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. 1 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III 4 , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.
Avots: ME IV, 615
1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;
2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;
3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;
4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss 2 ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;
5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;
6) vìrsa 2 C., Plur. vìrsi 2 Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;
7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;
8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;
9) vìrss 2 Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. 1 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III 4 , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.
Avots: ME IV, 615