bucīt
‡ bucît, mit der Stirn stossen C., Jürg., Lemburg, Wolmarshof: uotru b. Refl. -tiês, die Köpfe aneinander stossen: viņi sāk b. ebenda.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bucīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bucīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
bucīte
bucītis
bucītis
bucītis
II bucĩtis (unter buks): bucīt[i]s (Var.: buciņš) krimta kārklu krūmu BW. 11693. kas bucīti (Var.: buciņu, āzīti) luopu sauca? 12779, 2 var.
Avots: EH I, 248
Avots: EH I, 248
kabucītis
klibucītis
labucītis
labucītis
tibucīte
Šķirkļa skaidrojumā (5)
bambucis
bambucis, bambucītis, fem. -te, ein Kosename für kleine Kinder N.-Peb.; bam̃bucītis, ein kleiner Käfer C.
Avots: EH I, 204
Avots: EH I, 204
buciņš
buciņš, Bemin. von buks,
1) das Böcklein;
2) der schwedische Pflug
(vienjūga arkls); s. Rkr. XVII, 38, [nach Wid. auch bucis, in Jakobshof bucītis];
3) der Schemel
Etn. IV, 33;
4) eine Vorrichtung, an der die Weberhefteln befestigt sind:
aukliņas katrā galā piestiprināti buciņi, pie buciņiem nītis A. X, 2, 440;
5) buciņuos iet, ein Spielchen
Etn. III, 185.
Avots: ME I, 344
1) das Böcklein;
2) der schwedische Pflug
(vienjūga arkls); s. Rkr. XVII, 38, [nach Wid. auch bucis, in Jakobshof bucītis];
3) der Schemel
Etn. IV, 33;
4) eine Vorrichtung, an der die Weberhefteln befestigt sind:
aukliņas katrā galā piestiprināti buciņi, pie buciņiem nītis A. X, 2, 440;
5) buciņuos iet, ein Spielchen
Etn. III, 185.
Avots: ME I, 344
buks
buks, Demin. buciņš, auch bucītis, verächtl. buķelis,
1) der Bock, das Männschen mancher Vierfüsler:
kazas, stirnas b., der Ziegen -, Rehbock. Das Demin. buciņš, bucītis als Schmeichelwort für kleine Kinder. Sprw.: ve̦cam bukam stīvi ragi, das Alter ist eigensinnig. palaižas kâ buks uz ragiem;
2) fig., wie das echt
lett. āzis u. d. Bock:
a) der Sägebock der Säger,
b) der Eisbock, Eisbrecher,
c) der Dachreiter,
d) Joch, Tragbalken an brücken,
e) euph. Nasenschleim:
bē̦rnam buki pie de̦guna Dond.,
f) Bock beim Kartenspielen,
g) bukuos iet = ķe̦katās iet Grob. bukuos iet jeb le̦c Gruobiņas apriņķī tikai jaungada naktī Konv. 2 1702. ziemas svē̦tki..."bukiem lēca" PS.;
h) buķelis = buciņš, der schwedische Pflug;
3) in genitivischen Verbindungen: buku dārzda, Borstengras (nardus stricta L.);
buku lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68, in Dond. scabiosa succisa L. III, 72; buku luoki, Ackerlauch (allium vincale L.); buku uogas, Bocks- (ribes nigrum) Mag. IV, 2, 32; buku saknes pimpinella saxifraga Peņģ.; buku vītuols, Korb - Weide (salix viminalis L.) RKr. II, 77. buku paunā nest, auf dem Rückn tragen: bē̦rns lūdzas aukli: nes mani buku paunā Ahs. [Nebst estn. pukk aus mnd. buck "Bock".]
Avots: ME I, 346, 347
1) der Bock, das Männschen mancher Vierfüsler:
kazas, stirnas b., der Ziegen -, Rehbock. Das Demin. buciņš, bucītis als Schmeichelwort für kleine Kinder. Sprw.: ve̦cam bukam stīvi ragi, das Alter ist eigensinnig. palaižas kâ buks uz ragiem;
2) fig., wie das echt
lett. āzis u. d. Bock:
a) der Sägebock der Säger,
b) der Eisbock, Eisbrecher,
c) der Dachreiter,
d) Joch, Tragbalken an brücken,
e) euph. Nasenschleim:
bē̦rnam buki pie de̦guna Dond.,
f) Bock beim Kartenspielen,
g) bukuos iet = ķe̦katās iet Grob. bukuos iet jeb le̦c Gruobiņas apriņķī tikai jaungada naktī Konv. 2 1702. ziemas svē̦tki..."bukiem lēca" PS.;
h) buķelis = buciņš, der schwedische Pflug;
3) in genitivischen Verbindungen: buku dārzda, Borstengras (nardus stricta L.);
buku lapas, Schlangenkraut (calla palustris) RKr. II, 68, in Dond. scabiosa succisa L. III, 72; buku luoki, Ackerlauch (allium vincale L.); buku uogas, Bocks- (ribes nigrum) Mag. IV, 2, 32; buku saknes pimpinella saxifraga Peņģ.; buku vītuols, Korb - Weide (salix viminalis L.) RKr. II, 77. buku paunā nest, auf dem Rückn tragen: bē̦rns lūdzas aukli: nes mani buku paunā Ahs. [Nebst estn. pukk aus mnd. buck "Bock".]
Avots: ME I, 346, 347
knubucis
‡ knabucis,
1) eine kleine Unebenheit, Erhöhung (z. B. auf dem Eise Renzen, im Gewebe
Trik.) Burtn., Kegeln, Lems., Zögenhof;
2) das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes Schwitten; maizes knubucītis "ein Stückchen Brot"
C., Trik.;
3) "ein unordentlich zusammengewickeltes Bündel"
Meselau;
4) ein kleines Kind
Renzen.
Avots: EH I, 633
1) eine kleine Unebenheit, Erhöhung (z. B. auf dem Eise Renzen, im Gewebe
Trik.) Burtn., Kegeln, Lems., Zögenhof;
2) das abgeschnittene Endchen eines Brotlaibes Schwitten; maizes knubucītis "ein Stückchen Brot"
C., Trik.;
3) "ein unordentlich zusammengewickeltes Bündel"
Meselau;
4) ein kleines Kind
Renzen.
Avots: EH I, 633
skarbalains
skarbalaîns, skarbulaîns U.,
1) splitterig
U., Wid.; zottig Wid., (skarbulains) Doblen, Schrunden, zerfetzt: skarbulainu (Var.: pluskutaiņu ) kazu vedu spruogainam bucītim BW. 18705, 1. skarbalaiņi lindraciņi 10204, 1;
2) scharf, rauh
(fig.): dzirdēja nepatīkami skaļi skarbalainā balsī aitu . . . blējam Janš. Dzimtene V, 15. skarbulaiņa balss, eine heisere Stimme U.;
3) sich nicht leicht spalten lassend, faserig:
skarbalaina malka Lieven-Bersen.
Avots: ME III, 873
1) splitterig
U., Wid.; zottig Wid., (skarbulains) Doblen, Schrunden, zerfetzt: skarbulainu (Var.: pluskutaiņu ) kazu vedu spruogainam bucītim BW. 18705, 1. skarbalaiņi lindraciņi 10204, 1;
2) scharf, rauh
(fig.): dzirdēja nepatīkami skaļi skarbalainā balsī aitu . . . blējam Janš. Dzimtene V, 15. skarbulaiņa balss, eine heisere Stimme U.;
3) sich nicht leicht spalten lassend, faserig:
skarbalaina malka Lieven-Bersen.
Avots: ME III, 873