Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'buda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'buda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
budastis
budavāt
‡ budavât, bauen (ein Haus) Kaltenbr., (budavdt) Warkl.; plump, unschön anfertigen (herstellen) Wessen. Nebst oder durch li. budavóti aus poln. budować "bauen".
Avots: EH I, 249
Avots: EH I, 249
uzbudavāt
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atbust
atbust, intr., inch., erwachen: viņš galā apklusa, vairs mūžam neatbuda Sudr. E. Apsk. I, 403; atbust nuo pārsteiguma MWM. VIII, 87.
Avots: ME I, 152
Avots: ME I, 152
būda
bũda, Demin. bũdiņa, verächtlich būdele
1) eine Hütte, ein kleines, unansehnliches Haus:
gudri dievs radījis garu miesas būdiņā. kaimiņi cēla būdeles. pa+priekšu būdiņa, tad dūdiņa. zuerst das Häuschen, dann das Mäuschen;
2) die Laube:
būdiņu svē̦tki, das Laubhüttenfest;
3) putna būda, ein Verschlag für die Hausvögel;
suņu b., die Hundehütte; likt cūkas būdā = aizgaldā Etn. IV, 151;
4) būdiņas, Deckenschmuck, zur Feier des Hochzeitstages aus Langstroh angefertigt
RKr. XVI, 108. [Nebst li. būdà "Hütte" aus r. буда "Gebäude" resp. poln. buda "Hütte".]
Avots: ME I, 357
1) eine Hütte, ein kleines, unansehnliches Haus:
gudri dievs radījis garu miesas būdiņā. kaimiņi cēla būdeles. pa+priekšu būdiņa, tad dūdiņa. zuerst das Häuschen, dann das Mäuschen;
2) die Laube:
būdiņu svē̦tki, das Laubhüttenfest;
3) putna būda, ein Verschlag für die Hausvögel;
suņu b., die Hundehütte; likt cūkas būdā = aizgaldā Etn. IV, 151;
4) būdiņas, Deckenschmuck, zur Feier des Hochzeitstages aus Langstroh angefertigt
RKr. XVI, 108. [Nebst li. būdà "Hütte" aus r. буда "Gebäude" resp. poln. buda "Hütte".]
Avots: ME I, 357
izbust
‡ izbust (li. išbùsti ), aufwachen Rutzau: kas nu nuo sava dzē̦ruma gluži izbuda Pēt. Av. IV, 158. Vgl. ‡ izbudis.
Avots: EH I, 437
Avots: EH I, 437
sabust
sabust (prs. -bùdu), sich aufregen: dzirduot tādu runu viņš vare̦ni sabuda Nigr., Gr.-Buschhof. teikt tas gan ne˙kā nebij teicis, tuomē̦r ir Grieta sabuda (merkte, fühlte?), ka īsti riktīgi nav Alm. nu gan sabud (für sabūd od. sabuda?) visi un zvana vienā zvanīšanā id.; aufwachen: vai jūs jau sabuduši? Rutzau; (nachdem man eine Zeitlang bei der Arbeit nachlässig gewesen ist) sich aufraffen zum energischen Arbeiten Dunika.
Avots: ME III, 599, 600
Avots: ME III, 599, 600
skriba
skriba,
1) ein Schrubhobel
Mag. XX, 3, 222;
2) eine Scherbe, ein zerschlagenes Lehmgefäss
Ronneb.;
3) = luba 2: buda . . . apjumta ar krijām un skribām Janš. Bārenīte 28;
4) Plur. skribas Blieden n. Etn. II, 177, Bielenstein Holzb. 548, Bixten, Zeezern, Lieven-Bersen, Ahs., eine auf den Boden des Wagen- resp. Schlittenkorbes zu legende zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen
(Abb. bei Bialenstein Holzb. 549). Zur Bed. 1 vgl. skribene 1, zur Bed. 4. - kribas, kribiņi. Nebst (?) li. skrìbti "krepieren" (s. Būga KSn. I, 219) wohl eher - mit ri aus re- zu skrabt u. a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582), als zu lat. skrībere "mit einem Griffel graben".
Avots: ME III, 892
1) ein Schrubhobel
Mag. XX, 3, 222;
2) eine Scherbe, ein zerschlagenes Lehmgefäss
Ronneb.;
3) = luba 2: buda . . . apjumta ar krijām un skribām Janš. Bārenīte 28;
4) Plur. skribas Blieden n. Etn. II, 177, Bielenstein Holzb. 548, Bixten, Zeezern, Lieven-Bersen, Ahs., eine auf den Boden des Wagen- resp. Schlittenkorbes zu legende zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen
(Abb. bei Bialenstein Holzb. 549). Zur Bed. 1 vgl. skribene 1, zur Bed. 4. - kribas, kribiņi. Nebst (?) li. skrìbti "krepieren" (s. Būga KSn. I, 219) wohl eher - mit ri aus re- zu skrabt u. a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582), als zu lat. skrībere "mit einem Griffel graben".
Avots: ME III, 892