izbungotizbuñguôt (unter izbuñgât ), ‡2) aufwecken: gulē̦lājus izbunguoja nuo pirmā nuomidža Janš. Apsk. vom J. 1903, S. 82.Avots: EH I, 437
pabungotpabuñguôt, pabuñgât, intr., ein wenig trommeln: viņš pabunguoja pirkstiem pa celi MWM. VIII, 744.Avots: ME III, 10