Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bungvāle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bungvāle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
bunga
buñga, gew. Plur. buñgas,
1) die Trommel, Pauke:
sit, Jānīti, vaŗa bungas! Im VL. werden aus Holz verfertigte bungas erwähnt: uošu bungas. nuo celmiņa bungas taisu. nuodzīvuojis uz pēdīgām bungām (bis zur Auktion der Sachen, die ausgetrommelt wird) Upīte, Medn. laiki; tuvu pie bada un bungām ebenda 47;
2) eine runde Walze, mit der man Wäsche glättet
(= bungu vāle) Laud.
3) ein Tönnchen, in welchem flüssige Speise, namentlich Grütze, auf den Weg mitgenommen wird Dond.
n. Mag. XVII, 2, 168: pieēdis kâ bunga;
4) die Beule:
tam cilvē̦kam viss ģīmis pilns ar bungām Dond.;
5) der Schlag:
dabūj' bugas mugurā BW. 17480;
6) verächtlich von Menschen:
vīra bunga, der Knirps BW. 9397. šādi bungas, tādi bungas, visi bungas sievu grib 7317. [Ein eigensinniger Mensch U.] utu bunga,
1) der Daumen,
2) ein Lausangel
[vgl. estn. täipung "Lausbeutel, Lausangel"];
7) = krietni pieēdis mazāks luops, cūka Schwanb.;
8) genit. Verbindungen: bungu vāle od. bungvāle,
a) die Keule
LP. VI, 518; [auch: buñga Wenden u. a.];
b) ein Holzhammer, womit das eingekeilte Beil tiefer geschlagen wird, um spalten zu können;
c) Waschbdäuel
Laud., Fest., Bers., Lasd., Zirsten;
d) ein Bläuel, mit dem die Fische unter dem Eise betäubt werden
AP. [bungas "Trommel" nebst li. bunga dass. aus mnd. bunde dass.; bunga "Schlag" wohl von bungât abgeleitet; mit bunga 2 - 4 und 6 - 8 vgl. bundzis II und buncis.]
Avots: ME I, 351
1) die Trommel, Pauke:
sit, Jānīti, vaŗa bungas! Im VL. werden aus Holz verfertigte bungas erwähnt: uošu bungas. nuo celmiņa bungas taisu. nuodzīvuojis uz pēdīgām bungām (bis zur Auktion der Sachen, die ausgetrommelt wird) Upīte, Medn. laiki; tuvu pie bada un bungām ebenda 47;
2) eine runde Walze, mit der man Wäsche glättet
(= bungu vāle) Laud.
3) ein Tönnchen, in welchem flüssige Speise, namentlich Grütze, auf den Weg mitgenommen wird Dond.
n. Mag. XVII, 2, 168: pieēdis kâ bunga;
4) die Beule:
tam cilvē̦kam viss ģīmis pilns ar bungām Dond.;
5) der Schlag:
dabūj' bugas mugurā BW. 17480;
6) verächtlich von Menschen:
vīra bunga, der Knirps BW. 9397. šādi bungas, tādi bungas, visi bungas sievu grib 7317. [Ein eigensinniger Mensch U.] utu bunga,
1) der Daumen,
2) ein Lausangel
[vgl. estn. täipung "Lausbeutel, Lausangel"];
7) = krietni pieēdis mazāks luops, cūka Schwanb.;
8) genit. Verbindungen: bungu vāle od. bungvāle,
a) die Keule
LP. VI, 518; [auch: buñga Wenden u. a.];
b) ein Holzhammer, womit das eingekeilte Beil tiefer geschlagen wird, um spalten zu können;
c) Waschbdäuel
Laud., Fest., Bers., Lasd., Zirsten;
d) ein Bläuel, mit dem die Fische unter dem Eise betäubt werden
AP. [bungas "Trommel" nebst li. bunga dass. aus mnd. bunde dass.; bunga "Schlag" wohl von bungât abgeleitet; mit bunga 2 - 4 und 6 - 8 vgl. bundzis II und buncis.]
Avots: ME I, 351
iemiet
ìemìet, tr.,
1) einschlagen, eintreiben, einstecken
Sassm.: tīrumā iemien mietus, pagalmā zarus Etn. IV, 152. Lāčausis iemējis tē̦vu stāvu zemē LP. VI, 490. Sveķītis palika ceļa vidū kâ iemiets stāvam Seibolt;
2) einbohren (mit einem Pfahl):
saimnieks iemej ar mietu caurumu zemē LP. VII, 68;
3) einen Hieb versetzen:
kad tik neiemiešu tev pa kaklu Tals. viņš iemēja uotram pa ausi Sassm. Refl. - tiês, einsinken: vāle iemējusies dziļi zemē LP. V, 46. bungvāle... atpakaļ krītuot iemējās zemē VI, 518.
Avots: ME II, 46
1) einschlagen, eintreiben, einstecken
Sassm.: tīrumā iemien mietus, pagalmā zarus Etn. IV, 152. Lāčausis iemējis tē̦vu stāvu zemē LP. VI, 490. Sveķītis palika ceļa vidū kâ iemiets stāvam Seibolt;
2) einbohren (mit einem Pfahl):
saimnieks iemej ar mietu caurumu zemē LP. VII, 68;
3) einen Hieb versetzen:
kad tik neiemiešu tev pa kaklu Tals. viņš iemēja uotram pa ausi Sassm. Refl. - tiês, einsinken: vāle iemējusies dziļi zemē LP. V, 46. bungvāle... atpakaļ krītuot iemējās zemē VI, 518.
Avots: ME II, 46
kalums
kalums,
1) die vollendete Tätigkeit des Schmiedens, das Geschmiedete:
bungvāle nuo pirmā kaluma necieta LP. VI, 518. nesamaksājis manam vīram ratu kalumu Seib.;
2) die Prägung, das Gepräge:
nauda, kam tik kalums duod vērību Rainis. ze̦lta kalumi, goldenes Geschmiede: bet par visām skaistāka bij viņa paša sirds karaliene... zīdā un pērlēs un ze̦lta kalumuos Niedra.
Avots: ME II, 146
1) die vollendete Tätigkeit des Schmiedens, das Geschmiedete:
bungvāle nuo pirmā kaluma necieta LP. VI, 518. nesamaksājis manam vīram ratu kalumu Seib.;
2) die Prägung, das Gepräge:
nauda, kam tik kalums duod vērību Rainis. ze̦lta kalumi, goldenes Geschmiede: bet par visām skaistāka bij viņa paša sirds karaliene... zīdā un pērlēs un ze̦lta kalumuos Niedra.
Avots: ME II, 146