Paplašinātā meklēšana

‡ àizbumburêt, mit kleinen Schritten fort-, hingehen: nabags aizbumburēja uz kaimiņiem Salis.

Avots: EH I, 12

‡ àizdulburêt "dulburē̦dams aiziet" Trik.

Avots: EH I, 20

‡ àizklam̃burêt, = ‡ àizklàmbât ² .

Avots: EH I, 30

‡ àizkluburêt, mühsam oder hinkend hin-, weggehen (von alten oder lahmen Menschen oder Pferden) Siuxt.

Avots: EH I, 31

‡ atklomburêt Salis, = atklum̃burêt, stolpernd herkommen.

Avots: EH I, 149

atkluburêtiês, sich mühsam herschleppen. Kand.

Avots: ME I, 167

‡ atklum̃burêt

1) eilig und dabei stolpernd herkommen
Trik.;

2) auf einem schlechten Weg, durch den sich viele Wurzeln ziehen, herfahren
Lemburg.

Avots: EH I, 149

‡ bom̃burêtiês Seyershof, haufig stecken bleiben (beim Gehen, Fahren, Zahlen usw.): kad nemāk skaitīt, tad bomburējas visu gabalu cauri.

Avots: EH I, 235

I bum̃burêt, - ēju, bumburuôt, hauen, schlagen, so dass Beulen, Erhöhungen (bumbuŗi) entstehen Etn. III, 161.

Avots: ME I, 350

II bumburêt, murmeln, etwas halbhaut von seinem Gegner reden Freisiņ.

Avots: ME I, 350

‡ III bumburêt, zu erschliessen aus ‡ àizbumburêt.

Avots: EH I, 252

‡ bum̃burêtiês Seyershof, = ‡ bumbuļuôt: kamuols var b. pa zemi.

Avots: EH I, 252

I burêt Bērzgale, (mit Stützen) befestigen, nuostiprinât.

Avots: EH I, 254

‡ II burêt "?": duomāju tevi jājam, tiklīdz dzirdēju, ka valka tiltiņš burēja Janš. Mežv. ļ. I, 331.

Avots: EH I, 254

dulburêt, -ēju, dulburuot,

1) = buldurēt, Lärmen, eine Sprache radebrechen Kand.: nabaga Janelis dulburēja slapstīdamies LP. VI, 905. viņš gāja dulburuodams priekšnamā Stari III, 35;

2) zerstreut sein
Salisb. n. U.;

[3) dul˜burêt, ziellos umherlaufen
Ruj., Salis, N. - Peb.; "Unsinn treiben" Kreuzb.] Refl. -tiês, Lärm machen, unruhig sein: kuo tu te dulburējies kâ nevīža? Alm., Kand., [Trik.].

Avots: ME I, 512

[ìekluburêt Fehteln, ìekļuburât Warkh., mühsam hineingehen od. hereinkommen.]

Avots: ME II, 28

‡ ìeklumburêt, mühsam (plump, ungewandt Kalz., mit ùm ² ) hineingehen (mit um̃ ) Frauenb.; schwerfällig, taumelnd (wackelnd) hineingehen, -fahren Ar.: iereibušais ieklumburēja mājā.

Avots: EH I, 520

‡ izkluburêt "mit Mühe hinausgehen" Frauenb.: dzē̦rājs tikkuo varēja i. nuo dze̦rtuves laukā.

Avots: EH I, 456

izkluburêtiês, vergebliche Gägne machen: izdauzījuos, izkluburējuos visu aunu dienu, bet ne˙kas neiznāca Naud.

Avots: ME I, 753

ķe̦burêt, ‡ Refl. -tiês Pernigel, zappeln.

Avots: EH I, 692

ķe̦burêt, s. ķē̦baruôt.

Avots: ME II, 359

[ķe̦mburêtiês "unordentlich arbeiten" Grawendahl.]

Avots: ME II, 363

‡ klaburêtiês Lems., = kleberêties.

Avots: EH I, 607

klam̃burêt: beim Gehen sich vor dem Fallen hüten Seyershof. Refl. -tiês: wackelig (lose) sein Salis.

Avots: EH I, 609

[klam̃burêt, auch refl. - tiês, wackeln, unsicher gehen Ruj., Salis.]

Avots: ME II, 212

‡ klom̃buret Salis, ungeschickt gehen Vgl. klumburêt.

Avots: EH I, 620

‡ kluburêt, -ēju, stolpernd gehen Frauenb. Zur Bed. vgl. auch atkluburêtiês.

Avots: EH I, 621

klumburêt, - ẽju, klumburuôt, intr., sich umhertreiben Mag. XIII, 2, 46: Jē̦kus klumburuoja pa lauku uz māju Alm.

Avots: ME II, 234

‡ ļuburêtiês, sich bewegen, wackeln Lems.: duru eņģes vajag pieskrūvēt ciešāk, lai neļuburējas.

Avots: EH I, 773

pìeklum̃burêt MSil., pieklumbarût Ekau, pieklumburuôt Mitau, N.-Peb., humpelnd od. watschelnd hinzugehen: pieklumburēja pie gultas Vēr. I, 1495, Ronneb., Bers., Libau.

Avots: ME III, 258

‡ saklẽ̦burêt Seyershof "salūzt un saliekties": kvieši saklē̦burējuši zemē.

Avots: EH XVI, 417

‡ slaburêt nuost Lems., (Sanne od. Fett) abschöpfen: viņš slaburē kreimu nuost piena tuolīšam.

Avots: EH II, 519

šlaburêt (?) Wid., = šļaburêt 2.

Avots: ME IV, 58

šļaburêt, ‡

3) "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes" (mit a < e̦?) Bers., Kalz.

Avots: EH II, 643

šļaburêt,

1) waten:
visu dienu pa dubļiem šļaburēju Arrasch, Jürg.;

2) šļaburêt B. Vēstn. n. U., šļaburuôt Kalleten, eine Sprache kläglich sprechen
U., undeutlich sprechen Kalleten. Zur Bed. 1 vgl. slabrât; in der Bed. 2 aus d. schlabbern "schwatzen"?

Avots: ME IV, 61

sluburêt, sluburuôt, die Füsse schleppend, holpernd, ungelenk gehen Lis.

Avots: ME III, 940

‡ I šļuburêt Frauenb., undeutlich sprechen (von Kindern).

Avots: EH II, 646

‡ II šļuburêt Bers., Kalz. "staigāt vai braukāt bez liela darba vai lielas nuozīmes": kur biji, puišeli, kur šļuburēji? Suitu k., S. 149.

Avots: EH II, 646

šļum̃burêt: valdi mani dzē̦rumā, ... neļau[j] man š˙! Ceļi VIII, 297.

Avots: EH II, 646

šļum̃burêt MSiI., taumelnd gehen; šļùmburêt ² Bers., = šļumberêt 2.

Avots: ME IV, 74

‡ stum̃burêt, -ēju Seyershof,

1) streng und unablässig antreiben:
s. bē̦rnus. lai iet pelnīties;

2) unbeholfen (kraftlos) gehen:
tâ vien stumburēja uz priekšu, kamē̦r nuotika mājā. Refl. -tiês ebenda, sich unablässig anstrengen: pašam ir jāstumburējas, ka tiek uz priekšu.

Avots: EH II, 595

uzdulburêt, strauchelnd, taumelnd auf etw. gelangen: dzē̦rājs uzdulburēja uz ceļa.

Avots: ME IV, 326

žaburêtiês Lemsal, Mutwillen oder Allotria treiben.

Avots: ME IV, 784

žolburêtiês: mit ol Loddiger.

Avots: EH II, 821

žol˜burêtiês Salis, -ẽjuôs, albern, tollen: meitene šuodien visu dienu žolburējās Salis.

Avots: ME IV, 826

zùmburêt ² Golg., -ẽju, weinen.

Avots: ME IV, 750

I bul˜durêt, buldurêt, - ēju, poltern, kullern, undeutlich reden, radebrechen: dzirdēju pie ārdurvīm bulburējam Janš. tītars bulburē. kuo jūs te tâ bulburējat? Abau n. Lautb. viņš bulburē (pa) vāciski; bulburēt latīņu lūgšanas Klaust. Refl. - tiês, sich umhertreiben, lärmen: kuo tu izgājušu nakti te vienmē̦r bulburējis? LP. IV, 50. [Aus mnd. bulderen "poltern, lärmen".]

Avots: ME I, 348

pìemeimuruôt Golg., = pieklum̃burēt.

Avots: ME III, 271