Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'burte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'burte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
burte
burte, burta,
1) der Streifen, Striemen:
zirgs sabraukts vienās burtēs Etn. III, 162. spalva vienās burtās Vīt. 84;
2) die Locke
Wid.
Avots: ME I, 354
1) der Streifen, Striemen:
zirgs sabraukts vienās burtēs Etn. III, 162. spalva vienās burtās Vīt. 84;
2) die Locke
Wid.
Avots: ME I, 354
burtenis
Šķirkļa skaidrojumā (9)
bortele
‡ buortele (mit uor aus ur?), Demin. zu burte II: tavs (vainags) bij ze̦lta buortelēm BW. 33971, 2 var.
Avots: EH I, 259
Avots: EH I, 259
burtnieks
burtnieks (li. (bùrtininkas, der Wahrsager),
1) der Zauberer, Zeichendeuter:
tavs tēviņš burtenieks, mana māte raganīte BW. 21051, BW. 155;
2) der den Kerbstock führt;
3) in der Neuzeit auch in der Bed. "Barde"
gebraucht;
[4) der Ortsname
Bur̃tniẽki bedeutet wohl gleich russ. бортник eigentlich: Bienenzüchter; s. Abuls Izgl. min. mēnešr. 1921, 356 ff.].
Avots: ME I, 355
1) der Zauberer, Zeichendeuter:
tavs tēviņš burtenieks, mana māte raganīte BW. 21051, BW. 155;
2) der den Kerbstock führt;
3) in der Neuzeit auch in der Bed. "Barde"
gebraucht;
[4) der Ortsname
Bur̃tniẽki bedeutet wohl gleich russ. бортник eigentlich: Bienenzüchter; s. Abuls Izgl. min. mēnešr. 1921, 356 ff.].
Avots: ME I, 355
dzimstība
dzimstĩba *, [das Geborenwerden, die relative Häufigkeit von Geburten: tagad mirstība ir lielāka kâ dzimstība. die Sterblichkeit ist jetzt grösser als die Zahl von Geburten.]
Avots: ME I, 550
Avots: ME I, 550
izspriest
izspriêst (li. išsprę́sti), tr.,
1) ausspreizen, aussperren, ausspannen:
aude̦klu izspriest, die Leinwand ausspannen. staigā kājas izspriedis, er geht mit ausgesperrten Füssen Elv.;
2) aburteilen, sein endgültiges Urteil abgeben, festsetzen, bestimmen:
lai pirmais gaŗāmbraucējs izspriež taisnību LP. VII, 498. tu esi vis˙slinkākais, tē̦vs izsprieda V, 289. Refl. - tiês,
1) sich hindurchdrängen
Spr.;
2) sich mit jem. besprechen, beraten:
abi bij savā starpā izspriedušies BW. III, 1, 42. mātes izspriedās, kuŗš jē̦rs kaujams Druva III, 497.
Avots: ME I, 803, 804
1) ausspreizen, aussperren, ausspannen:
aude̦klu izspriest, die Leinwand ausspannen. staigā kājas izspriedis, er geht mit ausgesperrten Füssen Elv.;
2) aburteilen, sein endgültiges Urteil abgeben, festsetzen, bestimmen:
lai pirmais gaŗāmbraucējs izspriež taisnību LP. VII, 498. tu esi vis˙slinkākais, tē̦vs izsprieda V, 289. Refl. - tiês,
1) sich hindurchdrängen
Spr.;
2) sich mit jem. besprechen, beraten:
abi bij savā starpā izspriedušies BW. III, 1, 42. mātes izspriedās, kuŗš jē̦rs kaujams Druva III, 497.
Avots: ME I, 803, 804
nospriest
nùospriêst [li. nusprésti Tiž. II, 245],
1) tr., aburteilen, verfügen, bestimmen, abmachen, verabreden, entscheiden, beschliessen:
tiesa viņai nuosprieda astuoņus rubļus par gadu AU. vecenes, kas labprāt jaunuo ļaužu likteni nuospriež BW. III, 1, 53. viņš nuosprieda duot dē̦lu skuolā Purap.;
[2) upe nuospriesta, der Fluss hat sich mit dem ersten, dünnen Eise bedeckt
Lubn. n. Celm.].
Avots: ME II, 857
1) tr., aburteilen, verfügen, bestimmen, abmachen, verabreden, entscheiden, beschliessen:
tiesa viņai nuosprieda astuoņus rubļus par gadu AU. vecenes, kas labprāt jaunuo ļaužu likteni nuospriež BW. III, 1, 53. viņš nuosprieda duot dē̦lu skuolā Purap.;
[2) upe nuospriesta, der Fluss hat sich mit dem ersten, dünnen Eise bedeckt
Lubn. n. Celm.].
Avots: ME II, 857
pavada
pavada,
2): Burte ... vāca ... saknes jau maza meitene būdama, vēl savas mātes pavadā (od. zu einem nom. g. *pavads?), nuoklausīdamās viņas paduomus Vindedze 113; ‡
3) pavada Liepna, pavadiņa Ranken n. JK. VI, 22, Orellen, Seyershof, die Nabelschnur;
‡
4) ein Seidenfaden od. ein Stück Draht, womit der Angelhaken an der Angelschnur befestigt wird
Latv. konv. vārdn. (s. v. Makšķere).
Avots: EH II, 186
2): Burte ... vāca ... saknes jau maza meitene būdama, vēl savas mātes pavadā (od. zu einem nom. g. *pavads?), nuoklausīdamās viņas paduomus Vindedze 113; ‡
3) pavada Liepna, pavadiņa Ranken n. JK. VI, 22, Orellen, Seyershof, die Nabelschnur;
‡
4) ein Seidenfaden od. ein Stück Draht, womit der Angelhaken an der Angelschnur befestigt wird
Latv. konv. vārdn. (s. v. Makšķere).
Avots: EH II, 186
piebērnoties
pìebē̦rnuôtiês, sich (durch Geburten hinzu) vermehren: paiet gadi, - raibeņu piebē̦rnuojas atkal miljuoniem.
Avots: ME III, 238
Avots: ME III, 238
savaišļot
‡ savaišļuôt M. 521, durch Geburten reichlich vermehren. Refl. -tiês ebenda, (mit aî 2 ) Dunika, = savaisluôtiês.
Avots: EH II, 462
Avots: EH II, 462
savaisloties
savaisluôtiês, sich durch Geburten reichlich vermehren Wid.: gada laikā savaisluojas tādā kārtā 6 - 8 paaudzes Konv. 2 912.
Avots: ME III, 779
Avots: ME III, 779