Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'buzis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'buzis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

abuzis

abuzis,

1) ein Mensch mit verwühltem Haar
Druw.;

2) ein böser, zänkischer Mensch
AP., Druw.: tāds kâ abuzis (von einem zornigen Menschen) Lemburg.

Avots: EH I, 2


buzis

buzis,

1) = bũzis 1 Lems., Wainsel; ein böser, verärgerter Mensch PV., Saikava, Segew.; ein eigensinniger streitsüchtiger Mensch Saikava;

2) kuodīs buži kājiņā BW. 29068 var.

Avots: EH I, 256


buzis

buzis,

1) = bũzis;

2) = buža II, 1.

Avots: ME I, 356

Šķirkļa skaidrojumā (8)

babs

babs, Popanz, Knecht Ruprecht für Kinder. [Vgl. etwa li. babaužis "нищiй, лохмотникъ, коимъ дѣтей пугаютъ", babužỹs "нищiй, лохмотникъ"; le. babs ist vielleicht eine Rückbildung auf Grund des vermeintlichen Deminutivs * babuzis, vgl. li. bužũs "Popanz" und gege zu gegužė˜ "Kuckuck".]

Avots: ME I, 246


buža

II buža, [buzis], bũža PS.,

1) die Laus in der Kindersprache
[Bers., Sessau; in Ronneb., Smilt., Trik.: buzis; nach Persson Beitr. 258 nebst li. bužiai "Ungeziefer" zu engl. bug "Wanze", buggin "Laus"];

2) der Schund, Quark:
čuža, čuža, buža, buža, ne diže̦ni panāksnieki BW. 21101. čuža, buža tava sieva BW. 22359;

3) = būzis: kuodīs buža (Var.: buži, buka бука "Schreckgespenst"),
bubulis) kājiņā BW. 29068 var.

Avots: ME I, 356, 357


buze

buze, so soll man Fleisch nach dem Aberglauben in der Fastenzeit nennen Wagner n. U. [Zu buzis?]

Avots: ME I, 356


buzelis

buzelis, ein unfreundlicher, böser Mensch: Jānis ir kâ buzelis, viņš ar mani ne+vienu labu vārdu nevar parunāt Dond.; [vgl. buzis].

Avots: ME I, 356


būzis

bũzis Wolm., buzis U., buznis Naud., buzulis, būža Naud.,

1) Popanz, Knecht
Ruprecht: atnāks būža, iebāzīs maisā, so schreckt man kleine Kinder. sabuo zies kâ būža. bīsties, būža nāk! Seibolt. nuobūdājusēs kâ būža Naud. tīrumā stāv ecē(k)šas; ve̦lns prasa: kas tas tāds par buzuli Etn. IV, 157;

2) in Adsel, Aahof, Kortenhof, Stom. buzuls auch ein böser Hund;

3) buzulis, jem., der böse, ärgerlich ist.
Burtn. [Beeinflussung durchs Germanische (vgl. nd. būsemann "Gespenst" und schwed. buse "Popanz" ) scheint wenigstens für die Forman mit ū wahrscheinlich; wegen li. baũžas "пугатель", babaũžis od. babužỹs "лохмотник, (коим дѣтей пугают)", bužỹs "Popanz" aber scheinen wenigstens die le. Formen mit u altererb zu sein, vgl. etwa an. púki "Teufel", ae. púca od. púcel "Kobold" und an. pokr "Butzenmann" resp. engl. bug "Wanze" (s. buža) > Vgl. KZ. XLIV, 64 (und über an púki auch Persson Beitr. 264).]

Avots: ME I, 360


kabūzis

kabũzis, buzis">kabuzis Mar.,

1) ein Anbau, eine Scheune, ein Ablageraum -
pieliekamas te̦lpas, ne būvē̦tas, bet kaut kâ saslietas Mar., Etn. I, 154 [um Libau];

2) ein altes, baufälliges Gebäude
Lasd., Bers., A. - Rahden, Naud.: kuo tur tādā kabūzī iet dzīvuot?

3) der Abtritt
Jummardehn n. A. XV, 2, 236. [Aus mnd. kabus(e) "kleines, niedriges Gebäude, Verschlag."]

Avots: ME II, 130


sabuzt

sabuzt, ergrimmen, bose werden: viņš tāds sabuzis Serben, Golg., N.-Peb., Vank.

Avots: ME III, 600


skabūzis

skabũzis PS., skabūzis Freiziņ, Wid., Dr., Adsel, Ramelshof, Naud., Kand., buzis">skabuzis U., Kosenhof, Stürzenhof, ein altes Gebäude: vai tad šinī skabūzī cilvē̦ki ar dzīvuo? Ramelshof. mūsu istaba gatavs skabūzis: kāds gaiss laukā, tāds iekšā Naud.; ein Hundestall U.; eine Abteilung im Stall züm Aufbewahren des Viehfutters Kurl. n. U.; ein alter Schrank Frauenb. Aus kabūzis.

Avots: ME III, 863