cḕ̦ls [C., K., Lis., Warkhof, Kreuzb.], (zu
celt),1) hoch, schlank, geschmeidig, prächtig: cē̦ls augums; cē̦ls un iznesīgs cilvē̦ks. diža, cē̦la, smuidra liepa, vēl cē̦lāka tautu meita. liela, cē̦la istabiņa BW. 24119. kur tu jāsi, cē̦lais puisi? BW. 14438, 4;
2) hoch, erhaben, hochfliegend, [eitel U.]:
cē̦la vieta, cē̦li mērķi, cē̦la cerība;3) erhaben zufolge der Lockerheit, locker: cē̦la zeme [Saussen, Kalz., Kreuzb., Bers., Ubbenorm];
cè̦la 2 [Erlaa] kviešu maize. cē̦lu maizīti es izcepu, bišu šūņu cē̦lumā BW. 8178;
4) gewandt, erhaben (von der Rede): kas tā tāda dziedātāja ar cē̦luo valuodiņ?5) gewandt, graziös, niedlich: viegli, viegli, cē̦li, cē̦li manu pūru cilājiet BW. 16679, 8.
Tenis saņēma biedrus ar savu ierastuo juoku valuodiņu un cē̦liem smiekliņiem Kaudz. M.;
cē̦ls sitiens Kaudz. M. 13.
Avots: ME I,
377