Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cīpsla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cīpsla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

cīpsla

cìpsla,

1): auch (mit ì 2 ) Saikava, (mit î 2 ) Siuxt, Wahnen; ‡

2) die Faser (auch der Pflanzen)
Diet.

Avots: EH I, 276


cīpsla

cìpsla [C.], auch cipsla St., U., die Sehne.

Avots: ME I, 391


cīpslains

cîpslains 2 : c. pūslis N.-Peb. plāce iznākusi nuo sasīkslējuša kuoka un smagi cīpslaina Saikava.

Avots: EH I, 276


cīpslains

cîpslains 2 [Ekau, Ruj.], sehnicht: cīpslaina, dzīslaina vakara meita BW. 20142. uozuols izstiepj savus cīpslainus zarus Latv. cīpslains kuoks"kuoks, kas labi neplīst" N. - Peb.

Kļūdu labojums:
meita = vista

Avots: ME I, 391


cīpslas

cîpslas: Demin. cīpsliņas Neugut.

Avots: EH I, 276


cīpslas

cîpslas [Drsth., cîpslas 2 Segew., Ruj., cìpslas 2 Kl., Bers.], die Grieben.

Avots: ME I, 391

Šķirkļa skaidrojumā (14)

cipsla

cipsla U., [Nigr.], s. cīpsla.

Avots: ME I, 385


čīpsla

čīpsla Bauske,

1) Sehne
[čìpsla 2 Bers.];

2) Pl., Grieben [čìpslas C.], Mag. XIII, 2, 47, RKr. III, 135, [Ekau], Lennew.;

3) ein Widerspan an einem nicht gerade gespaltenen Holzstück
Dond.; [vgl. cīpsla(s)].

Avots: ME I, 416


čīpslains

[čìpslains Jürg., Bers., čîpslains Selb., čîpslains 2 Ekau, sehnicht: č. gaļa; čìpslains 2 Lis., Praulen, faserig, schwer spaltbar: č. kuoks; vgl. cīpslains.]

Avots: ME I, 416


čipslas

čipslas, Nachbleibsel von gekochtem Fett Ramkau. [Vgl. cipsla und cīpslas.]

Avots: ME I, 414



dzīpsla

[dzîpsla C., Bers.], dzîpsla 2 Kand., [Nigr.], dzīpsle, die Sehne; in manchen Gegenden auch "Ader" Etn. II, 164; [Faser LKVV,; vielleicht kontaminiert aus cīpsla und dzîsla].

Avots: ME I, 557


grencumi

gre̦ncumi, Überbleibsel von geschmolzenem Fett ; Dobl. n. Etn. I, 138, 57. gre̦ncumi ir īsti cūku bē̦ŗu ēdiens. cūkas cīpslas, aknas u. t. t. saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam atlikušuos sausumus ē̦d ar maizi vai kartupeļiem Ogershof n. Etn. I, 20.

Avots: ME I, 650


iekurs

iẽkurs, [ìekurs C.], gew. Pl. iẽkuri, auch iekuras Praulen, trockenes Holz, trockene Birkenrinde u. a. zum Anzünden, Einheizen: lūdzis dažas uogles iekuram. sevišķi paegļus ieliek par iekuriem Etn. III, 71. iekuriem ņem... cīpslainuo, ieplê̦stuo pagali! Vīt. 53.

Avots: ME II, 32


ievalkains

ievalkaîns, schieffaserig, uneben (vom Holz), [bei Wid. ievalkuojs, splittrig]: ievalkainuo, cīpslainuo ielē̦- stuo pagali Vīt. 53. [kuoks ir ievalkains, ja šķiedru grupas līkumuoti izvijušās cita caur citu; kamē̦r vienā vietā ēvele ņe̦m gludi, uotrā tā "ieve̦lk" un atstāj spurgulas.]

Avots: ME II, 86


ļaupsna

[ļàupsna 2 Mar.], ļaupsna [Grosdohn (hier daneben auch ļaups)], Rītiņ, = laupsna; [ļaũpsna Würzau, Nitau, Ronneb., ļaûpsna 2 Grünh., Ruhental, Lutringen, Pampeln, Roop u. a. "atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt"; ļaûpsna 2 , Hautfetzen Naud., Dobl., Dselden, AP., Gr.-Autz; "Sehne (cīpsla)" Sessau].

Avots: ME II, 533


ļēpsna

ļê̦psna 2,

1) der Fetzen
Grünh.: uz zarnu auguoniem nuorāda strutas un audu ļē̦psnas izkārnījumuos Konv. 2 3562. [tirguotājs pirktai gaļai piemeta vēl kādas ļē̦psnas (cīpslainus, mazvērtīgus nuoplē̦sumus). ve̦cajam mētelim sānuos karājas laukā netīra vates ļē̦psna Lennew.];

2) zur verächtlichen Bezeichnung einer Person - Lump:
vīri ir ļē̦psnas Janš. [Bārenīte 35]. e, tāds ļē̦psnas sievietis nav ne˙kam vē̦rts Alm. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par ļê̦psnu 2 Janš. Čāp. 23.]

Avots: ME II, 540


ļermals

ļe̦rmals Grepzhof (Mežamuiža), ein Lappen, Fetzen; "cīpsla".

Avots: EH I, 772


nītis

nîtis 2 (plur. t.) Siuxt "cīpslas luocītavās": cūkai kājā divējādas n.: celī un pie naga. kad netrāpa nītīs pārgriêzt, tad cūkas kāju nevar nuogriêzt, Assimilatorisch aus mîtis.

Avots: EH II, 27


stīga

I stîtga,

1): apīņu s. Warkl. ar stîgām zirņi pieķeŗas cits citam klātan Linden in Kurl.;

2): "īpatnēji pagatavuots diegs, kuo senāk auda brunču aude̦klā, lal aude̦kls būtu raibāks" Seyershof: auda brunčuos baltas un dze̦lte̦nas stîgas 2 ; tās nebij dzīve (= dzija), bet tās pirka un šķetināja klāt dzīvei, kuo auda brunčuos;

3): par stīdziņu deldējumu BW. 24257, 4 var.; ‡

4) "cīpsla, dzīsla" (mit î 2 ) Siuxt, Stenden: man te šī s. sāp.

Avots: EH II, 581