maksât,
-ãju,1) (be)zahlen: Sprw.
lai maksā tas, kas augšām. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. [tas darbu nemaksā U.,
das lohnt sich der Mūhe nicht.] maksājiet manu skaistu dziedājumu, zahlt fūr meinen schonen Gesang; in der Prosa gew. m. par manu dziedājumu! BW. 974; (mit dem Lok.)
cik maksā tagad pīlēs un zuosīs? Mat.;
2) kosten: cik maksā šis zirgs? šņabis maksājis tik deviņas kapeikas stuopā LP. III, 108.
diže̦nais tē̦va dē̦ls maksā sieku pe̦laviņu BW. 988.
asaras it ne˙kā nemaksā. In dieser Bedeutung BW. 24702, 1
die reflexive Form gebraucht: cik tā mice maksājas. maksâtiês auch - be-, auszahlen, liquidieren Spr. Subst.
maksãjums, die Zahlung; maksâšana, das Bezahlen; auch die Zahlung: man tagad lielas māksāšanas; māksâtãjs, der Zahler, gauss maksātājs, bet cītīgs žūpuotājs.Avots: ME II,
555