Paplašinātā meklēšana

capu, Interj. in Verbindung mit cipu: cipu, capu (var.: cibu, cabu), vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var. [In Fenster sage man zu kleinen Kinder, ihre Beine bewegend sie gehen lehrend: cipata, capata ciemiņā.]

Avots: ME I, 364

capatas "?": ģērbjaties zemē, me̦tat capatas (cipatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 (aus Rutzau); [wohl = sapatas N. - Bartau, alte Kleider, Lumpen. In Morizberg seien capatas - Pantoffeln, in Jürgensburg - abgetragene Fussbekleidung, in Grünh. - Brotbrocken. Vgl. auch capu].

Avots: ME I, 363

cipât, - āju, cipuot [Ekgr.], gehen: cipu, capu vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet BW. 2470, 6. [Zu cip.]

Kļūdu labojums:
2460,6 = 2470,6 var.

Avots: ME I, 384, 385

cipu! Interj., = cibu: cipu, capu, vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var.

Avots: ME I, 385

kapât, - ãju (kapóti "hauen, hacken", [slav. kopati "hacken, graben "]), tr.,

1) hacken, klein hauen:
kāpuostus, kartupeļus, lapas, skujas. de̦sas mē̦dz taisīt nuo putraimiem, aknām un kapātas gaļas Etn. II, 137;

2) hauen, schlagen:
dieva dē̦ls kapās jūs ar pātagām Tr. IV, 419. es jūsu miesas kapāšu ar ēršķiem Rich. 8, 7;

3) stampfen:
zirgs iet, kājas kapādams. [meita nāks, kājas kapādama Janš. C'āp. 15.] divi sirmi auzas ēda, stallī grīdu kapādami BW. 13812;

4) zerhacken, zernagen, fressen:
ja žurkas linu gubas kapājušas, tad būšuot dārgi lini Etn. II, 96. uodi kapā drānas. Refl. - tiês,

1) sich zanken, streiten, kämpfen:
nu man vaļas ar puišiem kapāties BW. 897. ūdens gāja ar akmeni svē̦tu rītu kapāties; ūdens cirta akmenim, akmens galvu purināja;

2) stampfen, trampeln:
zirgi nemierīgi dižļājās un kapājās ar kājām MWM. VIII, 290;

[3) sich abmühen, abarbeiten Seew. n. U. - nebst. kaps "Grab", kaplis "Hacke", kapinât "behacken" u. a. und alb. kep "behauen Steine" zu gr. χόπτω "schlage, haue, hacke", χοπίς "Schlachtmesser" u. a., resp. zu gr. χάπετος "Graben, Grab, Grube" u. a., woneben noch npers. kafaδ "wird gespalten" mit f au ph; vgl. Berneker Wrtb. I, 563, Walde Wrtb. ² 864 unter scapulae, Persson Beitr. 884, Solmsen Beitr. I, 196 ff., Boisacq Dict. 408, 492, 870.]

Avots: ME II, 158

šķe̦plē̦rs, ein kleines quadratförmiges Stück Zeug mit dem Kreuz, das von Katholiken um den Hals (als Amulett?) getragen wird Infl. n. U. Aus mnd. schepelere "Scapulier".

Avots: ME IV, 28

uzgriêzt,

1) auf etw. schneiden
(perfektiv): uzgriezt uz kuoka kādu zīmi. ar sē̦rmukļa capu, kurai uzgriezti... krusti A. v. J. 1900, S. 367;

2) aufschneiden:
maizi, de̦su;

3) auf-, -losschneiden
Wid.: uzgriezt (gew.: atgriêzt) grāmatai lapas;

4) einen Schlag versetzen
Spr., Celm.: paķēris pātagu pāra reizes uzgriezu zirgam A. XXI, 356.

Avots: ME IV, 334