caurbiru
‡ caũrbiru zirgs, ein Pferd, das beim Fahren oft mistet Sassm.: c. z. ātri piegurst.
Avots: EH I, 260
Avots: EH I, 260
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'caurbiru' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'caurbiru' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
caurbira
caũrbira, caũrbiris,
1) das Durchgesiebte;
2) der Nimmersatt, jem., der immert isst,
auch caurbiru maiss;
3) der Verschwender, jem., der alles verliert od. verschwendet
Etn. III, 46;
4) ein durchgefallener Wahlkandidat;
5) caurbiras miegs, leiser Schlaf
Kleinberg;
6) starpbrīžuos radušās caurbiras (atlikas) apstrādā āpaši Konv. 2 709.
Avots: ME I, 364
1) das Durchgesiebte;
2) der Nimmersatt, jem., der immert isst,
auch caurbiru maiss;
3) der Verschwender, jem., der alles verliert od. verschwendet
Etn. III, 46;
4) ein durchgefallener Wahlkandidat;
5) caurbiras miegs, leiser Schlaf
Kleinberg;
6) starpbrīžuos radušās caurbiras (atlikas) apstrādā āpaši Konv. 2 709.
Avots: ME I, 364