cienīgs
cìenîgs: svē̦tkus svētīja cienīgāki kâ tagad Salis; vornehm Dobl. n. BielU.: viņi gan cienīgi (von geladenen Gästen, die nicht kommen wollen).
Avots: EH I, 277
Avots: EH I, 277
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'cienīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'cienīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
cienīgs
cìenîgs, würdig: uzslavas cienīgs, lobenswert; ehrende Anrede: cienīgs kungs! Gnädiger Herr; cienīga māte od. cienīgmāte od. cienīgā! gnädige Frau; cienīgs tē̦vs, cienīgtē̦vs! gnädiger Herr; cienīgs mācītājs ehrwürdiger (Herr) Pastor; pēc niecīgās bērēm, nach der Beerdigung der gnädigen Frau. cienīgi uzņemt viesi, den Gast ehrenvoll, würdevoll aufnehmen.
Avots: ME I, 394
Avots: ME I, 394
dižcienīgs
godcienīgs
mazcienīgs
mazcienīgs
mazcienîgs,
1) einen geringen Wert habend:
viņas tur sevi par mazcienīgām Kaudz. M.;
2) geringschätzig:
L. izsacījās visai mazcienīgi MWM. X, 175.
Avots: ME II, 571
1) einen geringen Wert habend:
viņas tur sevi par mazcienīgām Kaudz. M.;
2) geringschätzig:
L. izsacījās visai mazcienīgi MWM. X, 175.
Avots: ME II, 571
necienīgs
necìenîgs, unwürdig, ehrfurchtslos: kas šinī meža gaalā necienīgi iegāja, tam ilgi bija jāmaldās LP. VII, 335.
Avots: ME II, 710
Avots: ME II, 710