Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'cirka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'cirka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
cirka
‡ II cirka "Spass, Scherz" AP., Lös., Sessw. u. a.; cirka (izsmiešanās) par velti. Aus d. Zirkus umgebildet?
Avots: EH I, 273
Avots: EH I, 273
cirka
cirkalis
cirkalis, aus cirvkalis, der Steinmetz, der Steinbeile verfertigt Bielenstein Gr. 285, H. 10.
Avots: ME I, 385
Avots: ME I, 385
cirkanis
cirkas
cir̃kas [Ruj., cìrkas 2 Bers., Locken], cir̃stas [Salis], U., [cir̃kstes Ruj., Bers.], Krollen im Garn. [Wohl nebst cirta "Locke" zu cirsties "sich kräuseln"; vgl. auch Petensson Vergl. slav. Wortst. 14.]
Avots: ME I, 385
Avots: ME I, 385
Šķirkļa skaidrojumā (7)
čirka
II čir̃ka Smilt., čir̂ka Mar., eine Locke des Haares und der Wolle U.; čirkas vērpt, so drall spinnen, dass alles ineinander geht L. Vgl. cirka 1.
Avots: ME I, 414
Avots: ME I, 414
cirkste
cirpa
cirpele
I cir̂pele, ein Knten im Garm: dzijas sacē̦rtas cirpelēs Mar. n. RKr. XV, 109; [vgl. cirka 1].
Avots: ME I, 386
Avots: ME I, 386
sļirkata
spēkoties
spè̦kuôtiês, die gegenseitigen Kräfte messen BW. III, 1, S. 7: sp. ar zuobiņiem U., mit einander fechten, sp. ar cilvē̦kiem R. Kam. 3. sp. ar nelaimi Kraš. Vit. 151. kalpības gars spē̦kuojas ar svabadību Kundz. Kronv. 146. Subst. spê̦kuôšanâs, das Ringen Mērn. laiki 161 und 237. spè̦kuôãjs, ein Ringkämpfer: ar kādu cirka spē̦kuotāju.
Avots: ME III, 992
Avots: ME III, 992
zacerka
zacerka Zvirgzdine, zacirka Warkh., zacorka Pilda, Plur. zacìrkas 2 Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Nudeln aus Weizenmehl; zacirkas, kleine Klösse aus Gerstenmehl Lubn.; zacirks, eine Milchsuppe mit kleinen Weizenmehlklössen, Klunkermus RKr. Xf, 84: svētdien izvārīšu zacirkas Gr.-Buschh. vakariņām izvārīja zacirku putru Kaltenbrunn. Aus wruss. заци́рка resp. poln. zacierka "похлебка с мелко изрѣзанным тѣстом"
Avots: ME IV, 678
Avots: ME IV, 678