Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'cirpe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'cirpe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
cirpeklis
cirpeklis, die Schur: tas ir viss cirpeklis, das ist alle Wolle dieser Schur Hug. Mag. II, 1, 72.
Avots: ME I, 386
Avots: ME I, 386
cirpele
I cir̂pele, ein Knten im Garm: dzijas sacē̦rtas cirpelēs Mar. n. RKr. XV, 109; [vgl. cirka 1].
Avots: ME I, 386
Avots: ME I, 386
cirpele
cirpenis
cirpenis
Šķirkļa skaidrojumā (4)
cirpa
cirpt
cìrpt, cḕ̦rpu, cìrpu, [in Ruj. cē̦rpu, cērpu, cērpt], tr., scheren: aitas. Sprw.: kam vilna, tas jācē̦rp. bērnam spārnus cirpt od. cirst, einem Kinde die Flügel abscheren (eine altlettische aberläubische Zeremonie). pusgada vai gadu ve̦cam bērnam cirpa pirtī spārnus. tuo darīja tâ: māte vai kāda vecene paņēma bē̦rnu klēpī, uzlika tam uz muguriņu pirts sluotu un ar dzirklēm klaudzinādama cirpa sluotas lapiņas. uotra sieva, kas stāvēja ārā pie pirts luoga vai duuvīm, prasīja:"kuo tu cērpi?"cirpēja atbildēja:"spārnus cē̦rpu" BW. I, S, 183. Subst. cìrpējs, auch cirpelis, cìrpenis RKr., der Scherer; aitu cirpēji, eine Art von Zauberern Etn. III, 153. cirpšana, das Scheren. Zu li. kir̃pti "scheren", r. dial. черпъ "Sichel", ai. kṛpāņī "Schere", gr. χαρπός "Frucht", ahd. herbist "Herbst", ir. cirrim "hauen, schneide; schlage ab" u. a.; s. Fick Wrtb. I 4, 25, Zupitza KZ. XXXV, 264 und Germ. Gutt. 10 f., Meringer IF. XVI, 130, f., Walde Wrtb. 2 134, Berneker Wrtb. I, 147 und 170 f., Persson Beitr. 861, Reichelt KZ. XLVI, 339 f., Boisacq Dict. 415, Trautmann Wrtb. 129.]
Avots: ME I, 386, 387
Avots: ME I, 386, 387
dzirpalas
dzìrpalas 2 Bers., = dzergzde(s), dzerkstele(s): dzirpalās saiet. [Mit dem dz- von dzerkstele; zum suffixalen Teil vgl. cirpele I,]
Avots: ME I, 555
Avots: ME I, 555
sedzēns
‡ *se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.
Avots: EH XVI, 474
Avots: EH XVI, 474