citurienecituriene, cituriena, citurene, ein anderer Ort: nuo citurienes, von anderswo, anderswohin: citurienē meklēt savu laimi. viņš aizgājis uz citurieni.Avots: ME I, 390
atprecēt‡ atprecêt, heiratend (als Frau) heimführen: kungs atprecē uotru sievu Pas. IX, 198. māte, atpre̦cē̦ta nuo citurienes Austriņš Nopūtas vējā 5.Avots: EH I, 159
šejienietisšejieniẽtis Wid., Bers., Fest., = šejeniẽtis: es nee̦smu šejienietis, citurienes">bet nuo citurienes Ahs. n. RKr. XVII, 55. bruņnieki sākuši šejieniešus iekaruot Etn. II, 64. šejienietis nuobraucis e̦ngurniekuos LP. VI, 133.Avots: ME IV, 14
uzskrietuzskrìet,1) (hin)auflaufen: uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;2) (hin)auffliegen LKVv.;3) umherlaufend sich einfinden: tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen: nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.Avots: ME IV, 379
uzvazātuzvazât,1) auf etw. (hinauf)schleppen: uzvazājis aude̦klam dubļus;2) einschleppen (eine Krankheit): uzvazāt nuo citurienes slimību;3) Schläge versetzen: uzvazāt pa muguru Wolmarshof. Refl. -tiês, sich hinaufschleppen: beidzuot uzvazājies pa trepēm augšā Salis.Avots: ME IV, 396, 397