Paplašinātā meklēšana

àizdãrdêt, intr., knatternd, knarrend, mit Geräusch dahineilen, dahin brausen: šāviens aizdārdēja pār zemi Vēr. II, 342; auch àizdārdinât: aizdārdināja gar,ām vilciens.

Avots: ME I, 22

dãrdêt [AP., PS., dā`rdêt Serbigal, Salis], dardêt, auch derdêt, intr., knarren, schnarren, klappern, poltern, dröhnen, rollen: uz lielceļiem un ielām dārd smagi piekrauti rati Skalbe. dze̦rdami, ļautiņi, ir man duodiet, jau man rīklīte dārdēt dārd (Var.: dērdēt dērd) BW. 762. krūtis dārd, beim Asthma. dārd tev kauli staigājuot; dārd tev zuobi runājuot. akmeņi dārdē̦dami vēlās uz leju. zeme dārdēja. zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdēdami Pūrs I, 116. Refl. -tiês, stark knarren, dröhnen: skanējās, dardējās nuo Liepājas Dze̦lzavā RKr. VII, 1436. [Nebst li. dardėti (Lalis)"to rattle, to clatter"(III p. fut. nudardės Ožk. d. I, 140, s. auch Lit. Mitt. II, 178) wohl zu ir. dordaim "brülle", ai. dar- dara- "Trommel", gr. δάρδα· μέλισσα Hes., sloven. drdráti "klappern, schnarren" u. a., s. Lidén Stud. 46 f. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 147, Fick Wrtb. III ^4, 213, Berneker Wrtb. I, 254.]

Kļūdu labojums:
BW.762 = BW.769
Liepājas Dze̦lzavā = liepājas dze̦lzavā

Avots: ME I, 447

ìedārdêtiês, anfangen zu knarren, poltern, erdröhnen.

Avots: ME II, 9

nùodãrdêt, eine Weile dröhnen, erschallen: visa zeme vien nuodārdējuse Etn. II, 180. spēriens (auch pē̦rkuons) nuodārdējis Lp. VII, 475. viņa dūre priecīgi nuodārd uz galda Purap. "tu diedelnieki, tü, nuodārdēja viņa balss Vēr. II, 942. Refl. - tiês, stark erdröhnen: nauda nuodārdas vien - zemes dibinā iekšā LP. VII, 1059.

Avots: ME II, 773

‡ padãrdêt Dunika, ein wenig od. eine Weile dārdêt: pē̦rkuons drusku padārdēja, bet virsū neuznāca.

Avots: EH II, 126

sadãrdêt "zu dröhnen, zu rollen aufhören": pē̦rkuons sadārdēja Dunika.

Avots: ME II, 608

uzdārdêt, eine kurze Zeit poltern, dröhnen, rollen (perfektiv): pē̦rkuons uzdārdēja Golg.

Avots: ME IV, 324

‡ pḕ̦rkuonīgs,* donnerartig: sāka trepes pē̦rkuonīgi dārdēt Jauns. Raksti IV, 23.

Avots: EH XIII, 228