dējolis
dējuolis, dējelis,
1) das Söhnchen
Ruj. n. U. (zu dēt, saugen);
2) s. dẽjala.
Kļūdu labojums:
Ruj. = Erlaa
Avots: ME I, 462
1) das Söhnchen
Ruj. n. U. (zu dēt, saugen);
2) s. dẽjala.
Kļūdu labojums:
Ruj. = Erlaa
Avots: ME I, 462
'dējolis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: