dēne‡ dēne Warkl. "?": balkā ieme̦tusies d. ar dēni ni˙kai netīku galā: nevar izjemt nuo baļķa.Avots: EH I, 318
dienderisdiẽnderis (fem. -re ), auch diẽneris, der Diener: kam dienderes nevajaga BW. 11324. [Nebst estn. tẽnder od. tẽner aus mnd. dēner.]Avots: ME I, 483
dienestsdiẽne̦sts, -a, od. -s, = dienasts, der Dienst; diene̦sta- od. diene̦stmeita, das Dienstmädchen. [Nebst estn. tẽnistns aus mnd. dēnest.]Avots: ME I, 483
dienētdiẽnêt, -u [od. (Lis., Warkh., Salis) -ẽju], -ēju,1) dienen: es paliku bez pūriņa, tavus darbus diene̦dama. dienēju pie kunga pirmuo gadu;2) dienen wozu, nützen, taugen, passen: tas ne˙kam nedien, das taugt zu nichts. [Nebst estn. tēnimn aus mnd. dēnen.]Avots: ME I, 483
izdēnētizdēnêt: auch (mit è 2 ) Sonnaxt; izbalējušas, izdēnejušas bildes Janš. Līgava I, 20. pa gadiem viss izstāvējis, izdēnējis, izzudis II, 70. viņas (cilis) spē̦ks pa gadu simteņiem bija izdēnējis 515.Avots: EH I, 442
prātdienisprātdienis, ein verständiger und besonnener Mensch Lös. n. Etn. IV, 166. Aus Lubn. wird dafür ein prākdēne od. prākdēle mitgeteilt.Avots: ME III, 380