dīde
‡ dīde (?) "ein liederliches Frauenzimmer (z. B. plika d.)" aus einem handschriftl. Vokabular.
Avots: EH I, 325
Avots: EH I, 325
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dīde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dīde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
dīdeklis
dĩdeklis [Schujen, Allendorf, Fest., dĩdêklis Jürgensburg, Segewold],
1) ein unruhiger, andere beunruhigender Mensch:
viņš tev kâ dīdeklis uz kakla Treiden, [Kokn.; auch ein Pferd, das angebunden nicht ruhig steht Oppek.;
2) dīdeklis Weinsch. "ein Gegenstand, mit dessen Hilfe man die Haustiere zu dressieren
(iedīdît) pflege"].
Avots: ME I, 476, 477
1) ein unruhiger, andere beunruhigender Mensch:
viņš tev kâ dīdeklis uz kakla Treiden, [Kokn.; auch ein Pferd, das angebunden nicht ruhig steht Oppek.;
2) dīdeklis Weinsch. "ein Gegenstand, mit dessen Hilfe man die Haustiere zu dressieren
(iedīdît) pflege"].
Avots: ME I, 476, 477
dīdelēt
dīdelēt
dĩdelêt, -ēju, hin- und herstossen, quälen: viņu lietuvē̦ns dīdelē. saimnieks dīdelēja mani nuo viena darba pie uotra Ahs.
Avots: ME I, 477
Avots: ME I, 477
dīdelīgs
dīdelis
dīdelnieks
dīderainis
nodīdelēt
[nùodīdelêt,
1) abhetzen, abtreiben
Warkh.: nuodĩdelêt zirgu Ruj.;
2) "langsam hinfahren":
n. uz mežu Warkl.]
Avots: ME II, 775
1) abhetzen, abtreiben
Warkh.: nuodĩdelêt zirgu Ruj.;
2) "langsam hinfahren":
n. uz mežu Warkl.]
Avots: ME II, 775
Šķirkļa skaidrojumā (3)
diderains
dide̦rains oder (in Ogershof) dīde̦rainis, ein unruhiger, andere belästigender Mensch Bers.
Avots: ME I, 466
Avots: ME I, 466
iesaukāt
ìesaũkât, freqn. zu ìesàukt, benennen, einen Beinamen, Spitznamen geben: par Dīdekli iesaukāja tuo jaunuo rentnieku A. XX, 721.
Avots: ME II, 61
Avots: ME II, 61
savīstīt
savīstît U., (mundartl. mit eingeschobenem k) savīkstît, tr.,
1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;
2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;
3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;
4) = atluocît: savistît 2 bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.
Avots: ME III, 790
1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;
2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;
3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;
4) = atluocît: savistît 2 bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.
Avots: ME III, 790