dīdzējs
dîdzējs, etw., was keimt, gedeiht: dīdzējs grauds, das gut keimende Korn. [tie nav dīdzēji U., aus denen wird nichts.] Sprw.: kas dīdzēji, dīgst, kas nIcēji, nīkst.
Avots: ME I, 477
Avots: ME I, 477
'dīdzējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: