dīgāt
I dîgât [Grawendahl, dĩgât Ruj.], -āju, intr., weinen, flennen (namentl. von Kondern) Bers. n. A. XI, 630.
Avots: ME I, 477
Avots: ME I, 477
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dīgāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dīgāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
dīgāt
II dīgât, -āju,
1) bewegen
U.;
[2) auseinanderschlagen
Wid.]. Refl. -tiês, sich bewegen, sich unruhig gebärden: jaunais zirgs pie sē̦tas dĩgājas [Loddiger], (= dīžājas) Adsel. [dĩgâtiês Daiben "langsam in einem Holzschlitten fahren"; Wohl zu bulg. дигам und serb. di"gnēm "habe".]
Avots: ME I, 477
1) bewegen
U.;
[2) auseinanderschlagen
Wid.]. Refl. -tiês, sich bewegen, sich unruhig gebärden: jaunais zirgs pie sē̦tas dĩgājas [Loddiger], (= dīžājas) Adsel. [dĩgâtiês Daiben "langsam in einem Holzschlitten fahren"; Wohl zu bulg. дигам und serb. di"gnēm "habe".]
Avots: ME I, 477
iedīgāties
[ìedĩgâties N. - Peb., (für eine kurze Zeit) zu flennen anfangen: bē̦rns iedīgājās Lis.]
Avots: ME II, 10
Avots: ME II, 10