dīgle[dîgle (li. dyglė˜ "Stechbedel"), das Keimen (?): sē̦klu ielikt dīglē Warkh., die Keimprobe machen.]Avots: ME I, 477
gaidīgs‡ gaidîgs, erwartungsvoll (?): tur jau stāvēja ... priekšnieces ... ar ... gaidīglem ģīmjiem Dünsb. Trīs romant. gad., S. 107.Avots: EH I, 376