Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dīglis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dīglis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
dīglis
dîglis (li. dyglỹs "шип, жало"), der Keim: dīglī [C.] od. dīgļuos likt, die Keimprobe machen U., Ar. slimības dīglis, der Keim der Krankheit.
Avots: ME I, 477
Avots: ME I, 477
iedīglis
‡ iedīglis,
1) der Keim:
sīpuolam ir ie. Windau; ein kleiner Keim Renzen, Trik.;
2) fig., der Keim, die Anlage
Ar.;
3) "das für die Keimprobe gebrauchte Rasenstück"
Meselau: ielikt miežus iedīglī:
4) die für die Keimprobe gebrauchte Saat
Jāsmuiža: linu ie. jau iedīdzis.
Avots: EH I, 509
1) der Keim:
sīpuolam ir ie. Windau; ein kleiner Keim Renzen, Trik.;
2) fig., der Keim, die Anlage
Ar.;
3) "das für die Keimprobe gebrauchte Rasenstück"
Meselau: ielikt miežus iedīglī:
4) die für die Keimprobe gebrauchte Saat
Jāsmuiža: linu ie. jau iedīdzis.
Avots: EH I, 509
pirmdīglis
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dieglis
diêglis [Kr.; vgl. li. dieglỹs "колотье в боку"], dīglis LA. 1823, 39, Mag. IV, 2, 112.
Avots: ME I, 480
Avots: ME I, 480
koza
koza: auch Ladenhof n. FBR. XI, 65; riekshem ir cieta, ābuoliem mīksta, jāņuogām plāna, saulenēm bieza k. Lems. pušumam jau uzme̦tusies virsū plāna koziņa ebenda. k. biezputrai Salis n. FBR. XV, 59. maizei apkaltusi k. A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84. nuomizuočam kālim k. apkārt ebenda. kad sausa zeme ir, tad sakalst k. cieti, un nenāk sē̦klai dīglis ārā Seyershof. viņš pupas ar kozām neē̦d ebenda.
Avots: EH I, 639
Avots: EH I, 639
kusls
kusls (li. kušlùs od. kùšlas "schwächlich"),
1) steif, ungeschickt
Stom.;
2) klein, schwächlich, zart
Naud.: mums ir līdzcietība ar visiem nespēcīgiem un kusliem radījumiem Vēr. II, 406. kuslie asni iz zemes lien Asp. kusls dīglis, stāds. lai nenuobrīnē̦tu kuslu bē̦rnu, it ipaši, kamē̦r nekrustīts, neplāta un nerāda svešiem JK. VI, 28. lai tā sieva, kur tā sieva, kur tās kuslās dvēselītes BW. 20870, 7. dzīve bija pārāk kusla, nevarīga Vēr. I, 1447. kur kuslās ilgas nu? Vēr. I, 824;
3) lebenig, jähzornig, ungeduldig
Lös.: nu viņš paliek kusls. In den Bed. 1 u. 2 nebst apr. acc. s. kuslaisin "schwächste (n)" [wohl zu le. kust "müde werden" und vielleicht slav. късьнъ "säumig, langsam", s. Bezzenberger BB. XII, 77 f., Berneker Wrtb. I, 672;] dagegen in der Bed. 3 wohl zu le. kustêt.
Avots: ME II, 328
1) steif, ungeschickt
Stom.;
2) klein, schwächlich, zart
Naud.: mums ir līdzcietība ar visiem nespēcīgiem un kusliem radījumiem Vēr. II, 406. kuslie asni iz zemes lien Asp. kusls dīglis, stāds. lai nenuobrīnē̦tu kuslu bē̦rnu, it ipaši, kamē̦r nekrustīts, neplāta un nerāda svešiem JK. VI, 28. lai tā sieva, kur tā sieva, kur tās kuslās dvēselītes BW. 20870, 7. dzīve bija pārāk kusla, nevarīga Vēr. I, 1447. kur kuslās ilgas nu? Vēr. I, 824;
3) lebenig, jähzornig, ungeduldig
Lös.: nu viņš paliek kusls. In den Bed. 1 u. 2 nebst apr. acc. s. kuslaisin "schwächste (n)" [wohl zu le. kust "müde werden" und vielleicht slav. късьнъ "säumig, langsam", s. Bezzenberger BB. XII, 77 f., Berneker Wrtb. I, 672;] dagegen in der Bed. 3 wohl zu le. kustêt.
Avots: ME II, 328