dīgulis
dīgulis [li. dygulỹs] Rutzau n. Etn. II, 33, dīgšas, Seitenstiche: vai kâ man iesitās dīgšas sānuos Naud. [Vgl. li. dygčioti "покалывать".]
Avots: ME I, 478
Avots: ME I, 478
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dīgulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dīgulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: