Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dīka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dīka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

dīka

dĩka (wie das Stichwort dĩkã vor *dīkaste zu lesen ist): eine viei brüllende Kuh AP.

Avots: EH I, 325

dīkaļa

‡ dìkaļa 2 PV. "kas dīkaļā jeb dīc; raudulis".

Avots: EH I, 325

dīkaļāt

‡ dìkaļât(iês) 2 PV.,

1) wiederholt laut veinen;

2) "dīdīties; drusku pinkšuot uzplīties".

Avots: EH I, 325

dīkaļāties

‡ dìkaļât(iês) 2 PV.,

1) wiederholt laut veinen;

2) "dīdīties; drusku pinkšuot uzplīties".

Avots: EH I, 325

dīkalēt

‡ dìkalêt 2 Saikava "müssig hin und her laufen".

Avots: EH I, 325

dīkalis

‡ dìkalis 2 PV. "kas dīc; dīcējs".

Avots: EH I, 325

dīkaste

* dīkaste od. * dīkast(i)s,

1) "?": es satikuos Grimžu uz dīkasti ejuot Dünsb.; [dĩkasts, -s "Frühstück"
Gaiken und um Mitau;

2) uz dīkasti iet un Grobin "verfallen, dem Ende entgegengehen":
saimniecība iet uz dīkasti].

Avots: ME I, 478

padīkalēt

[padīkalêt Friedrichswald "eine Zeitlang wartend auf einer Stelle hinund hertreten".]

Avots: ME III, 17

Šķirkļa skaidrojumā (2)

dīga

dĩga [C., Ruj.], = dīka, ein weinerliches Kind Bers. n. A. XI, 630.

Avots: ME I, 477

dīks

dīks [dìks 2 Nerft, Wessen, Kr., dîks 2 Tr.],

1) leer
[Selb. u. a.]: dīka (gew. tukša) muca tāli skan; dīks (gew. tukšs) vē̦de̦rs, dīka (gew. tukša) ruoka Buschh., [Nerft]. pele galvu nuolauzuse dīka pūra dibinā BW. 16774, 4. nē, tie nav sapņi dīki! Rainis;

2) frei von Arbeit, müssig:
zirgs stāv dīks Buschh. dīka, bezdarbīga dzīve Stari II, 20. latviešiem dīkiem būt un lustēties patīk J. Stend. Allgemein gebräuchlich der Lok.: dīkā būt, gulēt, besond. dīkā stāvēt, müssig sein, stehen. [Nebst dìeks 2 und li. dỹkas "leer, müssig, unbeschäftigt, übermütig" zu slav. dikъ "wild"; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 389 f., Berneker Wrtb. I, 200 und Trautmann Wrtb. 54.]

Avots: ME I, 478