Paplašinātā meklēšana

dīva, dīvs, das Meerwunnder, Ungeheuer L.; dīva, das Wunder Wallhof. [Wohl entlehnt gleich li. dyvas aus slav. divo resp. divъ "Wunder", wozu Berneker Wrtb. I, 202 und Trautmann Wrtb. 50.]

Avots: ME I, 479

dĩvainĩba, die Merkwürdigkeit Vēr. II, 936.

Avots: ME I, 479

dĩvains, seltsam, wunderbar, wundersam: dīvainas lietas, dīvains atgadījums, izskats LP. I, 107, 176. dīvainas panākstu meitas BW. 20136.

Avots: ME I, 479

sildîtava*, die Wärmhalle Dr.

Avots: ME III, 838

apspùrgt ² Aps., apspurt [li. apspùrti], intr., inch., ringsum ausfasern: dīvanam apvilkums pavisam apspuris A. XVIII, 314. apspurušas bikses Purap.

Avots: ME I, 125

dīvs, das Wunder: kādus dīvus es redzēju svašajā zemītē BW. 26028, 5. Vgl. dīva.

Avots: ME I, 479

izskats,

1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;

2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.

Avots: ME I, 798

mâžs [Schwanb., Kr.], ein Gaukler U.: tu esi gatavs māžs MWM. v. J. 1899, S. 429. katrs māžs nevar vis būt draudzes skuoluotājs Seibolt. - Der Pl. mâži [Kr., C., PS., Trik., Wolm., Jürg.], Gaukelbilder, Phantasien U., Salisb., Gr. - Roop: māži ir spuoki, ē̦nas, īstenības tāļās nuoskaņas Druva III, 302. nuo dīvainiem māžiem apmulsis Plūd. Llv. II, 215. sapņi ir tukši māži Plūd. Rakstn. I, 124. [Zu māt, apmāt, mādīt u. a., s. Zubatý AfsPh. XVI, 399, Berneker Wrtb. II, 7.]

Avots: ME II, 589

mirguļi, Flitter, Blendwerk: saule pa luogiem meta dīvainus mirguļus Vēr. II, 646. ziemassvē̦tku eglīti puškuojuot... daudz mirguļu MWM. XI, 259.

Avots: ME II, 632

I mùlss, die Verwirrung, Konfusion, Phantasie Lub.: viņš cerībās kâ sapņu mulsā staigā B. Vēstn. dīvainā mulsā viņai likās ka cieš viņa dēļ AU. tas nevarēja acis atvērt un iemiga bezspē̦ka mulsā A. XVII, 870. nāves mulsuos šķitīs man, kad tē̦vu valuoda te skan Janš.

Avots: ME II, 665

pine̦kluôts, knotig: ... kâ mīksts pakulu diegs ar asu drāti savijās pine̦kluotā dīvainā me̦zglā Leijerk. I, 158.

Avots: ME III, 219

prìekšgalniẽks, ein an der Spitze Befindlicher; der Vorgesetzte; der Leiter: lìktenis viņu priekšgalniekiem prātu dīvainu devis Zuobgala kalend. 1904, 34.

Avots: ME III, 395

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME III, 634

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME III, 634

I samarguôt, tr.,

1) verzieren, bunt machen
(perfektiv): cik tur dīvaini un cieti likās saauguši sakrustuotie zari un lapas! un Jancim... iegribējās mesties uz šī samarguotā auduma Valdis Stabur. b. 154, avīzes uzklīste̦rē̦tas dažādiem skalu spraišļiem, kuri atkal bija sasaistīti un samarguoti dažādām aukliņām ebenda 187;

2) "?": augstu zied kļava ziedi, nevar margu samarguot (Var.: salasīt; nevar ziedu piemarguot) BW. 5869 var.

Avots: ME III, 680, 681

saskatît, tr.,

1) erblicken, deutlich erkennen:
uz trīs suoļiem ne˙kā nevarēja saskatīt DL. bij tumšs, un nevarēja tik ātri saskatīt A, v. J. 1902, S. 396. skaidrā laikā varam saskatīt bezgalīguo debess plašumu Populāra astr. 9. skatījās un saskatīja ar! Vēr. II, 195;

2) saskatīt acis, durch Lesen die Augen ermüden
Ahs. n. RKr. XVII, 51: kad vakaruos pie uguns ilgi lasa, tad saskata acis;

3) hin und her schauend finden, ausersehen:
s. līgavu. Refl. -tiês, einander ansehen, anblicken; gegenseitig Liebesblicke od. auch feurige Zornesblicke wechseln Mag. XIII, 3, 62; sich ineinander vergucken, verlieben U.; saskatīties acīs Kaudz. M. 12, einander in die Augen blicken, tikai acis ar acīm saskatās Poruk. mēs tâ dīvaini saskatījāmies Vēr. I, 1165, viņi e̦suot abi kruogā saskatījušies, sie haben sich beide im Kruge verliebt Mag. XIII, 3, 62. tur, kas jauni, satiekas, - satiekas, saskatās Fallijs.

Avots: ME III, 732

šausls,

1) leichtsinnig
Kronv. n. U. (geschr.: šauslis);

2) schauerlich
Janš. (mit aũ ): kuoki šausli kâ bailēs līguojas Pasaules lāp. 17. atspīd... nuo viņa sejas šausli, drūmi, dīvaini Jauna Raža IV, 26. In der Bed. 1 wohl zu šauls.

Avots: ME IV, 7

tumîgs (li. tumingas "повислый" bei Miežinis),

1) dickflüssig, tummig
Dond., Gr.-Buschh., Naud.: tumīga zupa Dond. tumīgs alus Siuxt, tumiga putra Gr.-Buschh.;

2) dick, fleischig, untersetzt
U., Gr.-Buschh.: tumīgs vīrs, ein wohlgenährter Mann U., Siuxt. tumīgs (tre̦kns) luops N.-Peb. tumīgās krūtis R. Sk. II, 136. tumīgi lini AP. "Flachs, der seine Konsistenz hat und nicht gefroren" St.;

3) feucht, schwer (von der Luft, vom Geruch):
tumīgs gaiss Arrasch. tumīga māla smarša Stari III, 192. dīvainas, tumīgas smaržas Druva III, 385;

4) voll tönend, weich (vom Klang):
tumīga skaņa Jürg.

Avots: ME IV, 261

vàlbît ² Golg., Vīt., val̂bît Kr., val̂bît ² Bl., Pankelhof, -u, -ĩju, (die Augen) rollen, verdrehen L., U., Birsgaln, Preekuln, Sessw., Wain.: aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja Sessw. priecīgi acis valbīdams Janš, Mežv. ļ. I, 19. kâ viņš acis valba nuo vienas lietas uz uotru Ruhental n. Etn. I, 58. kuo nu valbi savas acis? vainīgs jau esi! Vīt. dīvaiņi valbīt acis Austr. Refl. -tiês,

1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl ² ): viņam acis valbījās Vīt.;

2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (val̂bîtîes ² ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al̃ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit al̂ ) Kreuzb., (mit al̂ ² ) Nogallen, (mit al̃ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!

3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;

4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?

Avots: ME IV, 450

‡ veltnis "?": šie dīvainie tīstuokļi (gemeint sind kleine Zwillinge), balti un iegare̦ni kâ sniega veltnīši Delle Neg. nieks 115.

Avots: EH II, 770

venteru venteriem,

1) "?" uozuoli dīvaini izliektiem zariem, kas sakruokuojušies. savijušies venteru venteriem J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 101;

2) veñteŗu veñteŗiem aizskriet Arrasch, C., sich schlängelnd, taumelnd weglaufen
Sessw.

Avots: ME IV, 538