dūkainis
dūkainis, dùkainis 2 [Kl.], der gelbe Fuchs, gelbes Pferd mit schwarzer Mähne: es se̦gluošu dūkainīti BW. 13833. [dūkains zirgs L., ein Schweissfuchs; dūkaina (pe̦lē̦ka) guovs.]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dūkainis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dūkainis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: