Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dūksne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dūksne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

dūksne

dûksne [Jürg., dùksne 2 Bers.], auch düksna [Zabeln], Izgl. 1910, 713, dûksnis 2 Dond., [bei Manz. Post. I, 67 ein Lok. dūksnī], ein Sumpf, eine einschiessende Stelle, eine Pfütze, n. St. und U. auch eine ausgefahrene, sumpfige Stelle: viņš nuokrita zemē un pie tam vēl kādā purva dūksnē. caur dažādiem dūkšņiem un tuksnešiem Dünsb. Vgl. dùksts.

Avots: ME I, 525


saldūksne

saldūksne,

3): ein gewisser Pilz
Frauenb. (mit al̂ 2 ), ein (weisser, harter) essbarer Pilz Lubn. (mit al̂), russula delica Bixten.

Avots: EH II, 425


Šķirkļa skaidrojumā (5)

dūkans

dũkans [C., Tr., Bl., PS., Jürg., dûkans 2 Salis, Ruj.], graubraun (von Pferden): dūkans zirgs, der Schweissfuchs. dūkans mans kumeliņš BW. 15905, 12. [Nach W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, 711 und Lidèn Stud. z. tochar. Sprachgesch. 26 zu le. dūksne, dùksts "Pfütze" u. a.; vgl. auch dūkt III.]

Avots: ME I, 525


dūksnēja

dùksnēja 2 [Meiran], dûksnēja 2 [Daiben, Widdrisch, = dūksnājs]: purvmalas un dūksnējas Jaun. Draugs 1901, 96; vgl. dūksne].

Avots: ME I, 525


dūksts

dùksts, -s Mar., Tirs., Bers., Lasd., Laud., Fest., [Ronneb.], dùkste, Demin. -iņa, -īte BW. 29804 var., n. U. auch -iņš, ein Sumpf, eine Sumpflache, eine morastige Stelle, eine grosse Pfütze: nevar jau vē̦de̦ru par dūksti pataisīt, sagt der Lette, wenn er zum Essen aufgefordert wird, nachdem er schon genug gegessen hat. zirgi dūksti mina pagalmā. aug man bē̦ri kumeliņi, staigu dūkšu bridējiņi BW. 15905, 3. gan zināma ceļa dūksts: te pielija, te izžuva. [dūkstī kāju iemē̦rkuši BW. 22614, 2 var.]. pats labais kumeliņš iegulās dūkstiņā BW. 8789. [Nebst dūksne wohl zu dūkans (s. dies).]

Kļūdu labojums:
iemē̦rkuši = iemē̦rkusi

Avots: ME I, 525, 526


salduksnis

salduksnis,

1) sal̂duksnis Mar. n. RKr. XVII, 129; 136, N. -Laitzen, salduoksnis Kronv., saldūksne U., saldūksne 2 Naud., salduoksne U., der Vogelbeerbaum
Oppek. n. U.; ein dem Striesenholz änlicher Strauch, der rote Beeren trägt, ein weiches, süsses Holz hat U.;

2) salduoksne, die Vogelbeere
Dr.;

3) salduksne Freiziņ, saldūksne Heniņ, sal̂dūksne 2 Autz, eine Art essbarer Pile. zu sal̂ds.

Kļūdu labojums:
Pile +Pilze

Avots: ME III, 669, 670


saldūksnis

‡ saldūksnis,

1) = saldūksne 3 (mit al̂) Lubn.;

2) "ein süsses Gewächs"
Wessen.

Avots: EH II, 425