dūmakāt
dũmakât. -āju, dūmakuôt, intr., dampfen (vom Roggen in der Blütezeit): ziedamā laikā rudzi dūmakā Naud. bāls dūmakuo vīrāks Bārda Zem. d. 245.
Avots: ME I, 527
Avots: ME I, 527
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dūmakāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dūmakāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: