Paplašinātā meklēšana

‡ apdūzenêt, 1) oft schlagend oder stossend einschüchtern Fest.;

2) "?": būzene, dūzene tā tautu meita: trīs reizes ap galdu apdūzenēja BW. 22694.

Avots: EH I, 79

dũze, dūzis,

1) [dūzene Lös.] Ass od. Daus in der Karte;

2) dũzis, ein brauchbarer, routinierter Mensch, ein Daus:
iet uzpūties kâ tāds dūzis Purap. D. 212. 36. [Nebst estn. tūz aus mnd. dūs.]

Avots: ME I, 530, 531

‡ II dũze NB., verächtliche Bezeichnung für eine Weibsperson: meitene tāda d. (nicht sehr gescheit). Vgl. dūzene I.

Avots: EH I, 349

‡ dūzelêt, -ẽju "mit den Händen berühren, nicht in Ruhe lassen (auf Menschen: bezogen)" Fistehlen; bet tad viņš puiku dūzelē!

Avots: EH I, 349

I dūzene "?": būzene, dūzene tā tautu meita, trīs reizes ap galdu apdūzenēja BW. 22694. [In Nigr. sei dũzenis, fem. dũzene, jem., der dūzenē III ; um Mitau dūzene, ein ungeschicktes, beschränktes Weib: vai nu tāda dūzene tuo izdarīs!]

Avots: ME I, 531

[II dūzene Bers., ein Knüttel.]

Avots: ME I, 531

‡ III dūzene, eine Feldblume Warkl.

Avots: EH I, 349

I dūzenêt, -ēju, rollen (vom Donner) Bers.

Avots: ME I, 531

II dūzenēt "?": ve̦cais brālis jaunuo brāli dūzenēt dūzenēja BW. 12458, 1. [Wohl zu dūzenēt I. - In Bers. bedeute dùzenêt ^2: pakundzēties par uotru, tramdīt, dauzīt, dukņīt.]

Avots: ME I, 531

III dũzenêt: erfolgios suchen Pankelhof.

Avots: EH I, 349

[III dũzenêt, -ēju Nigr., ungeschickt suchen ;"ungeschickt arbeiten" um Mitau ; vgl. duzenêt.]

Avots: ME I, 531

[dũzenis "ein boshaftes, eigensinniges Kind" Alt-Autz.]

Avots: ME I, 531

II dūzenêt: "mācīt, pārmācīt, kandavāt" (auf Pferde und Menschen bezogen) Kalz. n. Fil. mat. 26: viņš dūzenē. savu zirgu.

Avots: EH I, 349

[nùodūzenêt, vertrödeln: visu cēlienu nuodūzenējuši, - ka jel kuo prātīgu būtu padarījuši! Annenburg, Garrosen, Bergfried.] Refl. - tiês, vergeblich eine verlegte Sache suchen: diezin, kur nu būs nuolicis, nevar ne atrast; nuodūzenējies vien Kleinh.

Avots: ME II, 778, 779

‡ apurdît,

1) mit einem Stöckchen bewegend umstürzen
(tr.) Dunika: apur̃dît ve̦cu sēni;

2) = aprušinât: a. uogles ar smiltīm, lai neatdziest Dunika, Kal., Rutzau;

3) = ‡ apdūzenêt 1 Festen.

Avots: EH I, 124

būzene "?": būzene, dūzene tā tautu meita BW. 22694.

Avots: ME I, 360

‡ dūsinât "?": ve̦ca māte dūsināja (Var.: dūze̦nāja, bubināja u. a.) BW. 29142 var.

Avots: EH I, 348

II dūsma,

1) der Ton, Klang, der Schall, Pfiff, das Brausen, der Lärm
Elv.: nuo ragu straujās dūsmas MWM. VII, 572. dze̦n vēji skaņu dūsmu MWM. VIII, 177. tāļu iegraudās kâ apakšzemes dūsma A. XV, 195. kuļamās mašīnas gaudīgā dūsma Vēr. II, 644. zvana dūsma plūda Duomas I, 377. krāces dūsma Apsk. I, 439. tur dūca dūsma Rainis Tie kas neaizmirst 88;

2) das Gedränge, Gewühl:
man pašam tiek par traku iekš šīs dūsmas Rainis. milzums dūmekļu caur miglas dūsmu bāl MWM. VII, 56. [Wenn die Schreibung mit -s- überhaupt richtig ist (vgl. dūzma und dūzme). wohl mit s aus zs und wenigstens in der Bed. 1 zu dūžuot. dūzuot und dūzenēt resp. (wenigstens in der Bed. 2) zu duzt.]

Avots: ME I, 530

duze U., = dūze.

Avots: ME I, 522

duzenêt, in Gedanken versunken gehen und (etwas) erfolglos suchen Ruhental n. Etn. I, 58. [Auf mnd. dusen "gedankenlos dahingehen" beruhend? Vgl. dūzenêt III.]

Avots: ME I, 522

dūzme L., dūzma St. "ein Geblase, Flötenton"; [vgl. dūzenêt I].

Avots: ME I, 531

[II dūžuot Bers. "Karten spielen": vai tu pruoti dūžuot? Zu dūze 1.]

Avots: ME I, 531

rīduzis, ein Kniewärmer Stelp.; rìdūzes ² , Tücher, die man statt der Strümpfe ums Bein wickelt Kl.; rīdužas, Reithosen, halbe Hosen, Strümpfe ohne Füsslinge Für. I, unter rimbus. Aus einer niederd. Form für Reithose.

Avots: ME III, 535

tũzis Jürg., (mit ù ² ) Golg., Meiran, Sessw., der Daus, das Ass in der Karte U. Vgl. tuza und dūzis, dūze, li. túzas.

Avots: ME IV, 284