Paplašinātā meklēšana

I džer̂kste: auch AP., Mahlup, Prl., Saikava, džer̂kste Warkl.; kad zirgam braucuot kājas knikšķ, tad ir dž. Mahlup.

Avots: EH I, 365

I džer̂kste [C., Warkh., Kl.], = dzirkste, rheumatische Gelenkschmerzen, Gicht Ramkau, Fest. [Vgl. dzērkste und dzerkste.]

Avots: ME I, 564

II džerkste: citām aitām ir spruoguota villiņa, visa stāv tādās džer̂kstēs AP.

Avots: EH I, 365

II džerkste Austriņš, džerkstele Fest., Druw., Plm., Alt - Rahden, Krollen im Garn. [Vgl. dzerkstele.]

Avots: ME I, 564

‡ III džer̂kste Meiran "kakls": es saņēmu viņam aiz džerkstes. ka tu nedabū pa džerksti!

Avots: EH I, 365

‡ džer̂ksteļaîns "kas ātri džerkstelējas" Kalz. n. Fil. mat. 26: džerksteļaina dzija.

Avots: EH I, 365

džerkstelains Fest., voller Krollen: dž - a dzija.

Avots: ME I, 564

džerkstele (unter džerksie II): auch (mit er̂ ) AP., Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

džerkstelêtiês: auch (mit er̂ ) Erlaa, Saikava.

Avots: EH I, 365

[džerkstelêtiês Fest., džerkstelēs mesties: gruoda dzijs džerkstelējas.]

Avots: ME I, 564

sadžerkstelêtiês: mit er̂ Lis.; lakatiņš sadžerkstelējies (= lakatiņa me̦zgis sajucis) Lös.

Avots: EH XVI, 407

sadžerkstelêtiês, s. sadžergzdelêt.

Avots: ME III, 622

‡ džḕrkstele ² Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

džḕrksts ² , -s Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

[dže̦rkstuoņa Fest.,

1) das Geknarre;

2) kas džerkst (in dieser Bed. auch džerkste und džerksts).]

Avots: ME I, 564

ņir̂kstêt: paspaiduot ņir̂kst vieta, kur džerkste Vaive. kakis nuoēda peli, ka ņirkstēja vien Ą.-Schwanb. tiem (zābakiem) zuoles jautri ņirkstēja Dziļleja Bundiņa ganu dienas 56 (ähnlich AP., Bauske mit ir̂ ² , Trik. mir ir̂). kuo tie bē̦rni (resp. sivē̦ni) ņir̃kst (quarren)? Trik.

Avots: EH II, 114

‡ nùodžerkstêt, = nùodžergzdêt: luocītavas nuodžerkstēja Pampeln. džerkste nuodžerkstēja Mērdzine, Ungurmuiža.

Avots: EH II, 44

sadžergzdelêt, sadžerkstelêtiês, sich drall zusammenziehen, sich zusammenkräuseln: par daudz gruoži nuogrìezts saikšķis sadžergzdelē Cir.- Sess. Juris atnesis velnam vienu matu, kas pa˙visam sadžerkstelējies, un liek, lai ve̦lns atskrudzina tuo taisnu LP. VI, 381.

Avots: ME III, 622

žņerkstêt (auch mit -gst- geschrieben), -u, -ẽju,

1) knirschen
(mit er̂ ) AP., C., Schwanb., Setzen, (mit er̃ ) Schibbenhof: smiltis žņerkst zuobuos Schibbenhof. žņerkst stikla vai dzelzs gabali, vienu gar uotru trinuot Setzen. zņe̦rkstuot... tās (važas) muodina mani Druva II, 754. kaķis peli ē̦d, ka žņe̦rkst vien Frauenb. ja ruokā džerkste, tad tuo luokuot luocītava žņe̦rkst C.;

2) weinerlich, unruhig sein, murren
Bauske, Vīt., (mit er̃ ) Grünw.: bē̦rns šūpulī žņe̦rkst Bauske. sivē̦ni žņe̦rkst pēc ēšanas Vīt. Vgl. šņerkstêt.

Avots: ME IV, 825