Paplašinātā meklēšana

džindž! Interjektion zur Bezeichnung eines klirrenden Lautes: zārks ar naudu džidž! džindž! nuogrimst zemes dziļumā Plūd. Llv. 212.

Avots: ME I, 564

džiñdžala,

1): auch Dunika, Salisb., (mit ìn ² ) Saikava: ar džindžalu džindžalāja BW.28262, 1 var., ‡

2) *džindžala od. *džindžals, eine Schelle:
zvaniņu un džindžalu (zvārguļu) skaņas RKr. XIX, 140 (aus NB.).

Avots: EH I, 365

džiñdžala [Līn.], eine Zigeunerpeitsche U., Janš.

Avots: ME I, 564

džindžalât, džindžalêt, mit einer Peitsche schlagen [Wid.], BW. 33532, 1.

Avots: ME I, 564

[džindžas, ein Streichinstrument Bielenstein Holzb. 729 f.]

Avots: ME I, 564

džindžauska, = džindžala, eine Zigeunerpeitsche U.

Avots: ME I, 564

džindžeklis, etwas Klirrendes, Tönendes: sunim piesien pie astes tukšu bundžu vai citu kādu džindžekli U. b. 109, 20.

Avots: ME I, 564

‡ džindžele ² Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 26, = džiñdžala.

Avots: EH I, 365

džìndželêt ² Kalz. n. Fil. Mat. 26, -ẽju, = džindžalât: čigāns savu čigānieti ar džindželi džindželēja.

Avots: EH I, 365

‡ džiñdžêt Dunika, -u, -ẽju, klinge(l)n: dzird zvārguļus džindžam Janš. Dzimtene I ¹ , 455 (ähnlich: Bandavā I, 252): villainēm vis˙apkārt bija apšūtas metala naudiņas, lapiņas un krelles, tâ ka kustuoties ... džindžēja vien Mežv. ļ. I, 278. kad sietiņu (ein gewisses Musikinstrument) sit, tad tas džindž Dunika. man ausīs džindž ebenda.

Avots: EH I, 365

džindžinât,

1) klingeln
U.;

2) die Peitsche schwingen
Ruj. n. U. [Vgl. dzindzinât.]

Avots: ME I, 564

džindžis Etn. II, 49, džindžiņš, džindžins, schlechtes, verschaltes Bier od. enderes Getränk.

Avots: ME I, 564

‡ džindžuôt Segew., mit einer džindža schlagen.

Avots: EH I, 366

‡ I džiñdžulis Frauenb. "eine schlechte Glocke"; eine Taschenuhr.

Avots: EH I, 366

‡ II džiñdžulis Frauenb., schlechtes Bier.

Avots: EH I, 366

‡ pãrdžiñdžêt Dunika, über etwas hinsausen: akmens man pārdžindžēja par galvu pāri.

Avots: EH XIII, 199

sadžiñdžêt, erklingen: man sadžindžēja ausīs Dunika.

Avots: ME III, 623

‡ džindžalnieks Lubn., ein Zigeuner.

Avots: EH I, 365

‡ džiñdža Seyershof "eine Weiden- od. Birkengerte oder eine Peitsche": jāņe̦m ruokã dž. un jāvada pruom tie ... puikas; "= džindžala" Segew.

Avots: EH I, 365

‡ kārbača, eine Art Peitsche: ar kārbaču džindžalāja BW. 33532, 1. aste vien atlika kārbaču (Var.: kančuka) tiesai 19289 var. Vgl. ‡ kar̃bača.

Avots: EH I, 602

mātainĩte [eine Alte Sessw., Laud., N. - Schwanb.]: čigāns savu mātainīti (Var.: čigānieti) ar karbaču džindžalāja BW. 33532, 2 var. [màtainīte ^2, eine kleine (erwachsene) weibliche Person Mar.; eine sau, Henne oder Ente mit ihren Jungen Baltinov.]

Avots: ME II, 587

šķiñdinât Dond. u. a., šķindinât Gr. - Buschh., Saikava, šķindinât Bers., Laud., fakt., klingen, klirren machen; klingeln Kawall n. U.: ar pulksteni sāka šķindināt man pie pašas auss, Dunika. skuolā sāka šķindināt MWM. VI, 123. kundze... šķindināja traukus, Upītis Sieviete 210. piešus šķindinādami Janš. Bandavā I, 85. atslēdziņas škindināt BW. 12132. kas iemauktus šķindināja (Var.: skandināja, stinkšināja, džindžināja)? 5005. vīra māmiņai pulksten[i]s mēles galiņā, kuŗu sē̦tu pieiedama, tur jau mani šķindināja 8680. šķindi, bē̦rzu birze! kas jel tevi šķindināja? 13519. Refl. -tiês, (hier und wieder) klingeln, klirren (machen): māte ķeķī šķindinājās šķīvjiem Upītis Nemiers 119.

Avots: ME IV, 42