aizdžinkstēt
‡ àizdžiñkstêt, vom Sausen betäubt werden, zufallen Kal.: nuo šā viena truokšņa man aizdžinkstēja ausis. ‡
Avots: EH I, 22
Avots: EH I, 22
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'džinkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'džinkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
džinkstēt
džiñkstêt,
1): auch (z. B. von der Kugel) Dunika, Grünw., Salisb.; džinkst (klirren)
trauki Siuxt; ‡
2) mit jammernder Stmme bitten
(mit iñ) Siuxt: nāk un džinkst apkārt, - kâ tad lai neduod! nebij miera nuo viņa ne tē̦vam, ne matei. neapnicis tas džinkstē̦ja ausīs (lag mit Bitten in den Ohren?), kamē̦r... A. Brigadere Daugava 1928, S. 1.
Avots: EH I, 366
1): auch (z. B. von der Kugel) Dunika, Grünw., Salisb.; džinkst (klirren)
trauki Siuxt; ‡
2) mit jammernder Stmme bitten
(mit iñ) Siuxt: nāk un džinkst apkārt, - kâ tad lai neduod! nebij miera nuo viņa ne tē̦vam, ne matei. neapnicis tas džinkstē̦ja ausīs (lag mit Bitten in den Ohren?), kamē̦r... A. Brigadere Daugava 1928, S. 1.
Avots: EH I, 366
džinkstēt
džiñkstêt [Līn.], Sassm., - u, - ēju, klingen, summen, sausen: kad ausis džinkst, tad miruši piemin LP. VII, 416. egles galuotne džinkstē̦dama ieruokas sniegā Jauns. Vēja ziedi 103. bites džinkst Sassm. luode aizskrēja džinkstē̦dama. [Vgl. dzinkstêt.]
Avots: ME I, 564
Avots: ME I, 564
iedžinkstēties
ìedžiñkstêtiês, erklingen, aufläuten: iedžinkstējās un apklusa... zvārgulītis Upīte Nemiers 125.
Avots: ME II, 14
Avots: ME II, 14
nodžinkstēt
nodžinkstēt
nùodžinkstêt, intr., erklingen, erklirren: zuobins nuodžinkstēja gaisā Latv. vējš vien nuodžinkstēja gar ausīm Brig. [rubulis nuokrita, ka nuodžikstēja vien Dond.]
Avots: ME II, 782
Avots: ME II, 782