Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'daga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'daga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aizdaga

‡ aizdaga Bers., trocknes Holz zum Anzünden, Anheizen.

Avots: EH I, 17

aždagales

‡ aždagales od. *aždagaļi, in der Verbind. aždagaļu līgaviņa BW. 22018, 4 var., von einer minderwertigen Frau gesagt. Vgl. astgals 3.

Avots: EH I, 191

bundaga

bundaga, eine Blume mit gelben Blüten, die auf Heuschlägen wächst Lös. Etn. III, 161; Demin. bundedziņa (dial. mit Umlaut st. bundadziņa) A. XXI, 63; [das e in bundedziņa könnte auch alt, und das a in bundaga hochlettisch für e, eingetreten sein.]

Avots: ME I, 350

daga

I daga Manz., der Dolch: še viņa uzspieda tam se̦nu dagu Rainis. Ungebr. [Aus mnd. dagge "Dolch".]

Avots: ME I, 429

daga

II daga,

1) eine Brandstelle
Plm.;

2) Kienruss
L. [Nebst li. dagà "Ernte" zu degt.]

Avots: ME I, 430

dagaidīt

‡ dagaidît, erwarten (perfektiv) Kaltenbr.: dagaidīja gaismas Pas. IV, 508 (aus Welonen). dagaidījis ... rīta IX, 456. nevar d. laba laika Kaltenbr.

Avots: EH I, 302

daganīt

‡ daganît, bis zu einem gewissen Zeitpunkt hüten, weiden Kaltenbr.: d, da vakaram.

Avots: EH I, 302

mandaga

mandaga (unter mañdags ): auch Gr.Roop n. FBR. XV, 159, Karls.; loc. s. mandagā BW. 33634.

Avots: EH I, 782

medaga

I me̦daga od. me̦dagas kuoks, Nutzholz Grob. n. Etn. IV, 146. [Wohl aus žem. medega = hochli. medžiaga (zu le. mežs).]

Avots: ME II, 589

medaga

II me̦daga,

1) "etwas Gutes":
uz šuo nu meitas krīt kâ uz me̦dagu AP.;

2) "eine Art Pflanzen"
Bers.; wohl zu me̦dus.]

Avots: ME II, 589

mēdaga

mẽ̦daga Dreylingshof "kas mē̦dājas".]

Avots: ME II, 612

piedagas

piẽdagas Wolm., das Angebrannte (am Boden des Kessels): nevarēju kâ piedagu izkasīt BW. 26120 var.

Avots: ME III, 242

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

bungada

bùndaga 2 Saikava, bundaga Ramkau (mit uñ), Golg., Sinolen, = gunde̦ga (hieraus dissimiliert?), ranunculus acer.

Avots: EH I, 252

Šķirkļa skaidrojumā (14)

dižkungs

dižkùngs (f. -kùndze), der Edelherr, der Adlige, der Erbherr: Dundagas dižkungs, dižkundze MWM. VIII, 84.

Avots: ME I, 475

gundega

gunde̦ga,

1): gùnde̦ga AP., (mit ùn 2 ) Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt, gunde̦ga Zvirgzdine, guñdaga Ramkau.

Avots: EH I, 420

iedraudēt

‡ ìedràudêt androhen, drohend verkünden: baznīcās sludinātām un iedraudē̦tām strāpēm Likumi, pēc kuŗiem Dundagas valstes desmitniekiem būs turēties 13.

Avots: EH I, 509

izdega

izde̦ga (li. ìšdaga),

1) eine ausgebrannte Stelle im Walde, Brandstelle;
izde̦gas - vieta, kur mežs izdedzis, bet īpaši sūnājs, tā ka tur vē̦lāk sa- krājies ūdens, nedziļš Gold. n. Etn. I, 32. kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs? Aps. izde̦gā aug tikai stiebri un zaķa lini AU.;

2) die Rodung:
žē̦luo, dievs, tuo tautieti, kas izde̦gu (Var.: de̦gumus) dedzināja! BW. 29264, 2. izde̦gā baļķi cirtu 22020. izde̦gā zaļa zāle 29239;

3) eine von der Sonnenglut ausgebrannte, versengte Stelle:
saules izde̦gā tirkš sienāzis A. XX, 516.

Avots: ME I, 726

līdaka

lîdaka, [lîdaks 2 Dond.], daga">līdaga, lîde̦ka (li. lydekà) [Dunika, Jürg., Arrasch], līde̦ks [L., Latv. Av. v. J. 1872, № 27 (li. dial. lydèks bei Jaunis Pon. gov. II, 25)], lîdekle 2 Turlau, Demin. līdaciņa, līdadziņa, līdeciņa, līdedziņa BW. 7691, līdeciņš 13595, 32, der Hecht (esox lucius). [Zu li. lydis, apr. liede dass.]

Avots: ME II, 477

liedags

liẽdags, der vom Wasser glattgespülte Meeresstrand [Kalten]; der hart- und glattgespülte Sand am Meeresstrande [Nogallen], Dond., A. XI, 569: mēs gājām gar liedaga malu Rohjen. [Aus liv. liedig "Triebsand".]

Avots: ME II, 492

mandags

mañdags [aus mnd. mândach], mañdē̦gs PS., [Wolm., Serbigal], daga">mandaga U., mande̦gs, mande̦ga U., der Montag; zilais mandags, Blaumontag. - mandags auch - der Verdingungstag: Pēteris gāja uz visiem apkārtējiem mandagiem (de̦ramdienām) Vēr. II, 204.

Avots: ME II, 560

mārdega

mãrde̦ga [AP., eine Art Pflanzen Domopol]: baltās, vijīgās mārde̦gas Bračs Nuo atzīš. kuoka 23. [māradaga (mit hochle. -a- aus -e̦-?) "eine Frühlingsblume mit bläulichen Blüten" Lös., Druw.]

Avots: ME II, 583

mendags

me̦ndags od. * me̦ndaga "?": kājas grima me̦ndagā.

Avots: ME II, 601

novaidēt

nùovaĩdêt, ‡ Refl. -tiês, einen Seufzer tun, eine Klage aussprechen: "tad mēs abas e̦sam kritušas krāpniekiem naguos!" ... nuovaidējās Radagaisene Janš. Dzimtene V, 107.

Avots: EH II, 104

pārdegains

pãrde̦gaîns Bl., daga%C3%AEns">pārdagaîns [N.-Schwanb.], hin und her Brandflecken habend (vom Flachs): pie linu plūkšanas nedrīkstuot sākt gabalu nuo vidus plukt, kâ arī izplūkt vidu vidiem, juo tad auguot pārdagaini lini Etn. II, 73. [linu nevar sēt ziemeļu vējā, tad tie aug pārdagaini N.- Schwanb.]

Avots: ME III, 153

pārgalvīgs

pãrgalvîgs: pãrgalvīgā mandaga Latv. konv. vārdn. (s. v. "Atsvēte") "?" (der Blaumontag?).

Avots: EH II, 200