daiņātdaiņât, -āju, daĩņuôt [" singen" Autz; li. dainiuoti Lit. Mit. II, 239, 243, V, 295], tanzen [?], singen (ein Volkslied): ziņģē tē̦vs, daiņā (Var.: daiņuo, dancuo) māte, man ve̦zdami līgaviņu BW. 1033; [daĩņuôt Bl., kreischen, lustig sein [Nigr.], Oberl. n. U., singen Borchow.]Avots: ME I, 432
daiņāties‡ daiņâtiês (?), -ãjuôs, unruhig auf einer Stelle hin und her treten PV.: visu rītu daiņājas vien uz iešanu.Avots: EH I, 303