aizdaidzīt‡ àizdaidzît, zutrakeln, oberflächlich zunähen: a. maisam caurumu Adl., AP., Gr. - Buschh., KatrE., Prl., Saikava, Warkh.Avots: EH I, 17
apdaidzīt‡ apdaîdzît Golg., KatrE., Sessv·., ringsum antrakeln: uodere nav piešūta, bet tik apdaidzīta.Avots: EH I, 76
daidzītdaidzît (li. daigýti "stechen; вцѣплять"; zu diegt], -u, -īju, trakeln, nähen [daîdzît Lis., Schujen, prs. daîgu Borchow]: pie šaurā luoga meitene daidza;2) = dziju vērt;3) schnell, gewandt laufen;4) ar daigām labi duot, īpaši ābuoliņu Lös. n. Etn. IV, 18.Avots: ME I, 430
sadaidzītsadaîdzît, tr., mit grossen Stichen zusammennähen, zusammentrakeln: skruoderis svārkus ir tikai sadaidzījis, ne˙vis stingri sašuvis Plm., Druw.Avots: ME II, 607