Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'davīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'davīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (9)
ālava
ãlava, ãlave, ãlavĩca PS., [ālavīdza Kurmin 40], ālavniece BW. 32459, 3 var., ālavnīca, ãlavnĩce, ãlevnĩca, ãlaviẽte, Demin. ãlaviņa, ãdavīte,
1) eine güste, nicht trächtige, nicht milchende Kuh,
in Alt-Ottenhof u. a. eine Kuh, die ohne zu kalben das zweite Jahr Milch gibt, auch nicht trächtiges Schaf, Schwein: guovs palika šuovasar ālava. bija tāda branga, liela ālava aita. piecas cūkas ālavītes BW. 29195. vilkacis nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus un ālavu (gen. appositionalis) aitas Etn. II, 76. trīs gadi pazinu ālavīcas (ālavnīces Tr.) gulējumu RKr. VII, 77; zu ālavīca wird nicht selten der Gattungsbegriff guovs hinzugefügt: ālavīca guovs RKr. VII, 77;
2) ālava, ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen
A. XIII, 2, 132. [Dies Wort lässt man gewöhnlich aus r. яловица "gelte Kuh", яловый "gelt, unfruchtbar" entlehnt sein. Aber aus dem Russ. ist dies Wort ohne j- nicht bekannt, und im Lettischen konnte hier j- auch nicht schwinden. Desgleichen wären im Falle der Entlehnung die Formen ālava, ālave, ālaviete in ihrem suffixalen Teil auffällig. Slav. jal- in r. яловица u. a. könnte auch auf altes āl- zurückgehen, und in diesem Fall kann ālava mit r. яловица usw. verwandt sein.]
Avots: ME I, 237, 238
1) eine güste, nicht trächtige, nicht milchende Kuh,
in Alt-Ottenhof u. a. eine Kuh, die ohne zu kalben das zweite Jahr Milch gibt, auch nicht trächtiges Schaf, Schwein: guovs palika šuovasar ālava. bija tāda branga, liela ālava aita. piecas cūkas ālavītes BW. 29195. vilkacis nuolasījis rudens pusē visus tre̦knākuos jē̦rus un ālavu (gen. appositionalis) aitas Etn. II, 76. trīs gadi pazinu ālavīcas (ālavnīces Tr.) gulējumu RKr. VII, 77; zu ālavīca wird nicht selten der Gattungsbegriff guovs hinzugefügt: ālavīca guovs RKr. VII, 77;
2) ālava, ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen
A. XIII, 2, 132. [Dies Wort lässt man gewöhnlich aus r. яловица "gelte Kuh", яловый "gelt, unfruchtbar" entlehnt sein. Aber aus dem Russ. ist dies Wort ohne j- nicht bekannt, und im Lettischen konnte hier j- auch nicht schwinden. Desgleichen wären im Falle der Entlehnung die Formen ālava, ālave, ālaviete in ihrem suffixalen Teil auffällig. Slav. jal- in r. яловица u. a. könnte auch auf altes āl- zurückgehen, und in diesem Fall kann ālava mit r. яловица usw. verwandt sein.]
Avots: ME I, 237, 238
dižezers
garspārnis
gaŗspārnis, fem. - ne, der (die) Langflügelige: raudavīte, gaŗspārnīte BW. 23850. In Erlaa heisst gaŗspārnis ein langflügeliges Insekt, welches man über dem Wasser fängt.
Avots: ME I, 607
Avots: ME I, 607
peldēt
pelˆdêt: unbek. in Heidenfeld, Kalz., Lubn., Oknist, Prl., Saikava, Sessw.,
1): prs. pe̦ldu Jürg., Lemb., N.-Peb., Schwitten, Stenden, prs. peldu Alswig, Dobl., Dunika, Ermes, Kegeln, Salis; ‡
2) baden
Dunika. Subst. pe̦ldê̦tãjs,
1): es nebiju raudavīte, pār upīti pe̦ldē̦tāja BW. 10404, 2.
Avots: EH XIII, 220
1): prs. pe̦ldu Jürg., Lemb., N.-Peb., Schwitten, Stenden, prs. peldu Alswig, Dobl., Dunika, Ermes, Kegeln, Salis; ‡
2) baden
Dunika. Subst. pe̦ldê̦tãjs,
1): es nebiju raudavīte, pār upīti pe̦ldē̦tāja BW. 10404, 2.
Avots: EH XIII, 220
raudavēns
‡ ràudavē̦ns 2 , das Junge einer Wildente: raudavīte purvu šķīre, raudavē̦na me̦klē̦dama BW. 17634, 1; "pīlē̦ns" Zvirgzdine.
Avots: EH II, 356
Avots: EH II, 356
rauduve
rauduve,
1) raũduve Tr., raûduve 2 Bauske, ràuduve Smilt., rauduva U., raûdava 2 Wandsen, raudava U., Ar., ràudava 2 Saikava, Kl., raũdava Bl., raudave Manz., Karls., ràudeve N.-Peb., ràudevea Gr.-Buschhof, raudeve Lubn., råũdev Schlehk n. FBR. VII, 44, raudive Infl. (z. B. Warkl. [mit àu 2 ], Ludsen, Cibla, Mērdzine), raudiva Infi. n. U., raudule Salis, Demin. auch rauduliņa, rauduļina, raudaliņa, raudaļiņa, raudalĩte, raudelĩte, raudatiņa, raudainīte, wilde Ente
U., Manz. Lettus, Tafelente (fuligula ferma L.) RKr. VIII, 99, U., Karls., Pfeifente U., Spiessente (anas acuta), auch Hausente Cibla; maza, maza, mūs[u] māsiņa, kâ e̦ze̦ra rauduvīte*) (Var.: raudulīte, raudaviņa, raudavīte, raudelīte, raudaliņa, raudaļiņa 15352, 3, raudatiņa, raudeviņa) BW. 7336. divi vien mēs māsiņas, kâ e̦ze̦ra raudavītes (Var.: raudevītes) 17519, 2. maza, maza raudaļiņa dūņas jauca e̦ze̦rā 23326. laižuos pate upītē, raudavīšu pulciņā, labāk upes raudavīte (Var.: raudavina, raudulīte, raudainīte), ne brālīša līgaviņa 13234. laidīšuos rāvājā, raudainīšu (Var.: raudalīšu) pulciņā 41171, 3. kas kait irbei netecēt, raudaliņa (Var.: rauduvīte) rasu vilka 23776 var, pili, pili, rauduvīte (Var.: raudevīte, raudavīte), nuo ūdeņa ūdenī! 8834, 4. raudivīte rasu krata 26551, 9. pārpeldēja pār Daugavu pe̦le̦kā raudaviņa 2514. raudaviņa grūtspārnīte Biel. 2109;
2) raũduve Tr., ràudave 2 Lis., rauduvīte, der Weissfisch Büttner
n. U.;
3) rauduvīte, eine Art Gras, das in Pfützen wächst
U. Vg1. rauda I.
Kļūdu labojums:
*) Möglicherweise gehören einige von den angeführten Belegen zu rauduve 2.
Avots: ME III, 484, 485
1) raũduve Tr., raûduve 2 Bauske, ràuduve Smilt., rauduva U., raûdava 2 Wandsen, raudava U., Ar., ràudava 2 Saikava, Kl., raũdava Bl., raudave Manz., Karls., ràudeve N.-Peb., ràudevea Gr.-Buschhof, raudeve Lubn., råũdev Schlehk n. FBR. VII, 44, raudive Infl. (z. B. Warkl. [mit àu 2 ], Ludsen, Cibla, Mērdzine), raudiva Infi. n. U., raudule Salis, Demin. auch rauduliņa, rauduļina, raudaliņa, raudaļiņa, raudalĩte, raudelĩte, raudatiņa, raudainīte, wilde Ente
U., Manz. Lettus, Tafelente (fuligula ferma L.) RKr. VIII, 99, U., Karls., Pfeifente U., Spiessente (anas acuta), auch Hausente Cibla; maza, maza, mūs[u] māsiņa, kâ e̦ze̦ra rauduvīte*) (Var.: raudulīte, raudaviņa, raudavīte, raudelīte, raudaliņa, raudaļiņa 15352, 3, raudatiņa, raudeviņa) BW. 7336. divi vien mēs māsiņas, kâ e̦ze̦ra raudavītes (Var.: raudevītes) 17519, 2. maza, maza raudaļiņa dūņas jauca e̦ze̦rā 23326. laižuos pate upītē, raudavīšu pulciņā, labāk upes raudavīte (Var.: raudavina, raudulīte, raudainīte), ne brālīša līgaviņa 13234. laidīšuos rāvājā, raudainīšu (Var.: raudalīšu) pulciņā 41171, 3. kas kait irbei netecēt, raudaliņa (Var.: rauduvīte) rasu vilka 23776 var, pili, pili, rauduvīte (Var.: raudevīte, raudavīte), nuo ūdeņa ūdenī! 8834, 4. raudivīte rasu krata 26551, 9. pārpeldēja pār Daugavu pe̦le̦kā raudaviņa 2514. raudaviņa grūtspārnīte Biel. 2109;
2) raũduve Tr., ràudave 2 Lis., rauduvīte, der Weissfisch Büttner
n. U.;
3) rauduvīte, eine Art Gras, das in Pfützen wächst
U. Vg1. rauda I.
Kļūdu labojums:
*) Möglicherweise gehören einige von den angeführten Belegen zu rauduve 2.
Avots: ME III, 484, 485
rāvains
rāvaîns U., Karls., Mar., ràvaĩns C., rãvaîns Līn., rãvuôts Heniņ. kaltgründig, morastig, eisenhaltig: rāvaiņa zeme Mag. IV, 2, 144, kaltgründiger Acker. rāvaina vieta Ar. rāvuots ūdentiņš BW. 25950, 5. kādēļ slāpstuošais lai nuo iesākuma dzer purva rāvainuo ūdeni? Vēr. II, 673. me̦lnās saknes spraukšķēja un trūka, me̦zdamas uz drānām rāvainuo ūdeni Saul. 1, 130. me̦lnu krāsu vēl dabūja nuo rāvaiņa ūdeņa Etn. III, 58. cielaviņa purvu brida rāvainām kājiņām BW. 18803 var. tautas mani aicināja rāvienā sienu grābt; kâ es iešu pie māmiņas rāvainām kājiņām? 28719. raudavīte, kam tu bridi rāvājā; kâ nu nāksi kalniņā rāvainām kājiņām? 2511. speries, mana vilnānīte, rāvainā ūdenī! 7533, pa rudi rāvainu, straignu lieknu Janš. Dzimtene 2 II, 144.
Avots: ME III, 499
Avots: ME III, 499
šķeberīte
šķeberīte "?": sirsniņ, mana šķeberīte, paliec teju maliņā! BW. 85, 1. tautu meita (Var.: raudavīte) šķeberīte 23850, 1 var. kas guodīga mātes meita, paduod manu ce̦purīti, kas jau kāda šķeberīte, ne ar kāju nepaspēra 29799, 9 var, rauduvīte šķeberīte (angeblich: "wer sich viel bewegt") dūņu jauca e̦ze̦rā Mag. XX, 3, 183.
Avots: ME IV, 24
Avots: ME IV, 24
tramīgs
tramîgs, = tramdîgs 2, tramjš, scheu, wild (von Pferden [U.] und anderen Tieren) Drosth., Dunika, Kalz., N.-Peb., Ronneb., Smilt., Wain., Widdrisch; schüchtern Palzm. n. Mag. IV, 2, 151, U.; nervos, beweglich (von Menschen gesagt) Brandenburg n. Etn. II, 1, Salis, Widdrisch: tramīgs zirgs Glück Sirach 30, 8, LP. VI, 965. nemierīgi, tramīgi . . . putni Konv. 2 677. stirnas ir tramīgas N.-Peb. aitas tādas vien kâ nuotre̦nkātas, slapjas, tik tramīgas Etn. II, 86. nebijuos biedējama . . ., es nebiju tik tramīga kā e̦ze̦ra raudavīte BW. 6643. lai tā mani netrūkās, tramīgā mātes meita 13443. viņa ir bikla un tramīga Lievental Brez. un Hav. 227. tu esi liels grēcenieks un tramīgs cilvē̦ks Manz. Post. I, 475. tāds smejams tramīgs prāts Kaudz. M. 392. miegā tramīgs Brandenburg n. Etn. II, 1, unruhigen Schlaf habend.
Avots: ME IV, 221
Avots: ME IV, 221