Paplašinātā meklēšana

apdeģis, der Abgebrannte N.-Bartau.

Avots: ME I, 81

dar̂deģis ² Kal., = darvdeģis.

Avots: EH I, 308

deģis, der Branntweinbrenner.

Avots: ME I, 453

kadeģis: auch Bahten, Gramsden, Kal., Pampeln, Preekuln: nīcenieki . . . kuņu kāra kadeģuos BW. 12825 var.

Avots: EH I, 573

kadeģis Nigr., Gr. - Essern, [Medsen, Grobin, Ober - Bartau, Gaweesen, Perkunen, Tadaiken, Wirginahlen], der Wacholder. [Wohl ein Lituanismus.]

Avots: ME II, 131

padeģis (unter pade̦gulis): auch Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH II, 126

vīndeģis (unter vĩndedzis): auch Pas. XIV, 265, Austriņš Raksti VII, 144.

Avots: EH II, 793

dar̂vdedzis, darvdeģis, darvinieks Spr., darvenieks, der Teerbrenner.

Avots: ME I, 442

‡ dar̂vdeģene Janš. Dzimtene V, 10, die Frau eines Teerbrenners (dar̂vdeģis).

Avots: EH I, 309

‡ dedzis Lubn. n. BielU., = deģis.

Avots: EH I, 313

[kadeķis Fockenhof, Anneburg, Kurs., Mesoten, Pampeln u. a., = kadiķis; wohl hieraus umgebildet (vgl. kadeģis).]

Avots: ME II, 131

pade̦gulis Gr.-Essern, [Janš. Dzimtene ² 474], padeģelis Frauenb., [Ringen n. U.], padeģēlis Nerft n. U. (aus li. padẽgėlis), padeģis Frauenb., einer, dem alle Habe abgebrannt ist Bauske: padeģuos od. pādeģeļuos iet, braukt, als Abgebrannter um Almosen bitten Frauenb. lai padeģuos brauc ar ve̦cuo kraķi MWM. IX, 190.

Avots: ME III, 16

sapļaũstît, tr., freqn., mehrfach zusammenmähen, hin und wieder, hier und da mähend zusammensammeln: sienu saviem luopiņiem sapļaustīt LP. IV, 165. sienā, kuo darvdeģis... sapļaustījis celmiena klajumiņuos Janš. Dzimtene V, 478. biju ar šur, tur sienu sapļaustījis Lautb. Luomi 194.

Avots: ME II, 705

vĩndedzis St., U., vīndedze Lubn., comm., vīndeģis U., der Branntweinbrenner: vīndedzis jums gan dzirdīs BWp. 1737, 1.

Avots: ME IV, 639